Ķiršu laiks.

Ķiršu laiks, salasīju lielu bļodu ar ķiršiem, tagad būs jādomā kur likt vēl tos pārējos, kuri palika kokos. Šogad ķirši ļoti daudz, daudz ir arī āboli un bumbieri.  Šodien piektdiena, lielāka kustība oho, laikam jau liela vēlme braukt uz jūru. Daža godīgā un pareizā metusies ar visiem saviem profiliem meklēt brīvdienu laimi. Tagad mazliet no vēstures. Nevar cilvēks ciest, ka maisos te pa kājām, rakstu to ko esmu novērojusi vai arī no savas dzīves piedzīvotā, humora veidā. Protu arī par sevi pasmieties. Vienā reizē sieviete pārskaitusies solījās mani sūdzēt manai darba devējai, tā ir skolas direktore. Jautāt viņai vai viņa ir lietas kursā ko es rakstu oho, un vai tāds cilvēks drīkst strādāt viņas vadītajā skolā? Nezinu vai viņa zvanītu viņai vai rakstītu par manu nepiedienīgo uzvedību. Cik gan jābūt apdāvinātam cilvēkam, lai izdomātu kā ar mani tikt galā. Nu jau laiciņš pagājis, direktore tā pat kā es ir pensijā un lasa manus dzejoļus, skatās manas fotografētās bildes, dod novērtējumu.