Man arī ir spilventiņi. Un pat vairāki, rozā, zaļš, ar krustdūrienu utt.

Domāju, vai vispār vērts te ko rakstīt. Bet nu tā sanācis, ka izdomāju uzrakstīt. Svētku brīvdienas, pēcsvētku nedēļa un pat parastās brīvdienas sen beigušās. Tikai darbs un darbs. Rīt sevišķi intensīva diena. Pirms dažām dienām biju pie mammas, viss tik skaisti un mīļi tur, kur vēl vīgriezes un meža zemenītes. 

Par tiem spilventiņiem, ļoti bieži ir tā, ka nosapņoju kādus sapņus, ne gluži erotiskus. Piemēram, reiz sapņoju, ka bija pamatīga lietusgāze un es uz tilta redzēju vientuļu vīrieti, viņš bija uzkāpis uz margām. Norāvu viņu pie zemes, lietus gāza aumaļām. Es tur netālu dzīvoju, man bija fantastiska divstāvu koka mājiņa ar dārzu un zilizaļām trepēm uz otro stāvu. Es to nabadziņu pasaucu pie sevis, uzvāriju tēju un satinu daudzos mīkstos plediņos. Bija jau gandrīz nakts un lietus gāza nenormāli. Pēc tam viņš stāstija par savu dzīvi un to, kā tik tālu nonācis. Vispār interesanti. Un tad es protams, pamodos. Nav ne tā skaistā mājiņa, ne tas bomzis, kas izskatījās pēc topmodeļa. Tikai darbs. Jāsakož zobi un jāpiespiež sevi strādāt. Spilventiņam jāatpūšas vienam. Tā lūk.