gavēnis un kārtība

Vakar izdevās „gavēt”, t.i., neēst veselu dienu – un rezultāts ir lielisks, tieši tāds, kādu gribēju un gaidīju – 1 kg nost – un tieši, šķiet, no vēdera nost – ļoti patīkami. :) Gribētos varēt 1 dienu nedēļā tā pagavēt, lai gan tad, kad ir liels stress, liela slodze, ir nereāli grūti gavēt. Tad es parasti padodos.

Tad gan nav nekas jauns un visiem zināms, ka pēc noteikta vecuma korpulencei ir tendence pieaugt. Tie, kuri jau no jaunības ir ar noslieci uz korpulenci, tiem tas vispār nekas jauns nav, bet tiem, kas visu mūžu bijuši slaidi, tas gan parādās kā jaunums. Un tad tie tievie iedalās 2 kategorijās – vieni pēc noteikta vecuma „izžūst” vēl vairāk un kļūst par īstiem „kaulu kambariem’ – un tas nemaz nav pievilcīgi, bet otriem vienkārši nāk klāt liekais svars – tā kā man. Un tad ir jācīnās. Pagaidām sanāk, bet jādara viss, lai arī sanāktu. Un vecums vispār nav brālis, kā zināms.

Paralēli veicu savu „kārtības projektu”, kas šogad iet ārprātīgi ilgi, bet es arī zinu kapēc, bet beigas tuvojas – un tas ir patīkami. Šogad viss ir savādāk nekā citus gadus. Dažreiz man ir jautājuši, vai tas ir tā vērts tik milzīgu laiku tērēt kārtības ieviešanai. Jā, laiks ir milzīgs, bet es saku – jā, ļoti vērts. Es bez kārtības dzīvot nevaru. Turklāt kārtības procesā 3x esmu atklājusi kukaiņu invāziju sākuma stadijā un jutos ārprātīgi laimīga, ka man izdevās to atklāt, pateicoties „kārtības projektam”. Vienu reizi atradu takarānu perēkli, kuru, protams, nekavējoties iznīcināju. Otro reizi – blaktis! Ak Dievs, cik tas bija šausmīgi! Jau biju pierakstījusi ģimenes locekli pie alergologa, jo nevarēju saprast, kapēc tik šausmīgi rokas izskatās. Pēc tam, protams, sapratām (un tika atcelta arī vizīte pie alergaloga, pat naudu sanāca ietaupīt, bet jā – nācās to izdot cīņai pret blaktīm). Alerģijas testā vēlāk arī uzrādīja augstu alerģijas rādītāju pret blaktīm. Bet tas tika iznīcināts. Nedod Dievs, to sērgu! Bet nu nav. Un šogad atklāju jaunu sugu „kanalizācijas mušiņas”. Ak Dievs, cik pretīgi izklausās! Izskatījās pēc dīvaina veida kodēm. Domāju – nu atkal kaut kādi lidoņi! It kā ne daudz. Bet nebija laika viņiem pievērst uzmanibu. Bet tagad bija! Jo, kad es kārtoju, es kartoju visu – visas spolītes ir pārtītas (jox) un sakartotas, skrūvītes noslaucītas (arī joks), bet nopietni – viss ir perfekti. Vienreiz viens radinieks bija atnācis ciemos darīšanās un pēc tam citiem stāstījis, ka man esot ļoti kārtīga māja. Riktīgi sasmējos. Loģiski, ka kārtīga, jo tikko viss bija perfekti sakārtots. Pēc gada tāda nav. Palikām pie kanalizācijas mušiņām. Ņēmu un nofotogrāfēju un ieliku chatgpt, lūdzu atpazīt. Tas izdod bildes (jā, tieši tādas) un tā arī pasaka, ka tās esot kanalizācijas mušiņas. Ak Dievs, cik nejauki. Tad man samācīja, kādu tīrīšanas līdzekli izmantot, kurš katrs nederot, visu darīju un mušiņu nav (fūuu). Nē, nu tiešam ir vērts kārtot! Pat dēļ kukaiņu invāzijas atpazīšanas un likvidēšanas vien ir tā vērts.

Stāsta, ka kukaiņi parādās mājās, kur ir „negatīva enerģija” – tādā ziņa, ka ir stress, problēmas un tml. Tie periodi, kad kukaiņi parādījās tiešām bija ilgstoši stresa periodi – tā ka darbs 2 slodžu apmērā. Kaut kāda doma tajā ir.

Nu labi, došos darbos.

Tās gan ne tuvu nebija galvenās atziņas, par ko domāju un aizdomājos, bet jau tā gari sanāca.