Vot vai nevot,

Bet tieši par to es runāju, nu mīļo Dieviņ, lūdzu izdari tā, lai admini ievieš tādu iespēju, ka es varētu tā nobloķēt piepi, nu tā riktīgi pamatīgi nobloķēt, ka viņa vispār nezinātu, ka es te esmu reģistrējusies un pat nenojaustu, ka es te vispār kādu vārdu rakstu. Vai tad grūti sēdēt un tusēt ar savām domu biedrenēm, bet nu nē, nu pilnīgi lomkas iestājas kad ierauga kādu no maniem ierakstiem. Nu tik žēl, cilvēkam varbūt nav bijis svētkos neviens pīrādziņš, ne rausītis, ne bērns atbrauc, nu tā, ka nekas pilnīgi, vienīgais svētku prieks vaktēt ko citi (sevišķi es) raksta. Ir tik skumji, skumji, ka gribas kaukt un gaudot uz mēnesi... Tālāk jau zūd doma, dusmojos uz sevi, ka atsaucos šim virtuālajam trulumam.