helgi

īsumā, šorts

šeit ilgāka saruna starp kanāla autori un vēsturnieku. simpātiska man liekas ir viņu mēģinājumi izurbt cauri mistikai, ar kuru caur laiku apaug vēsture. man liekas, interesants ir pats fakts mīmam, ka brīvajā laikā vīrieši domā par romas impēriju. tas ir ka joks, kurā ir iepīta īstenība. jo vairāk cenšas saprast cilvēks sevi, savu vietu, sevis radīto iespaidu, jo vairāk sāk skatīties atpakaļ. arī uz citiem, pirms tam.

par politiku, manis izsmiešanu, draudu mājieniem... tas sākumā notiek galvā, nobriest. sāk kļūt neiespējami vnk stāvet malā, novērot un cerēt uz to labāko. kas notiks? nezinu. paskatīsimies. katrs cilvēks ir ar saviem bonusiem un trūkumiem. no aleksandra līdz vietējam bomāram. labais un dievišķais, sliktais un ļaunais ir tur iekšā. kuras savas īpašības tu ķemmēsi un glaudīsi? kas augs, kas iznīks?

bet es atkal aizlecu citur. varbūt ir interesanti, ka gandrīz visi personvardi kādreiz bija ar nozīmi. tie zaudēja nozīmi ar laiku. kā valodas relikti. kārlis - tas nav nejaušs zilbju un burtu salikums. kā augstāk dotaja saruna - olga. tas ir senskandināvu valodas atvasinājums senslavu valodā. sakne ir helgi. līdzīgi kā volodimir ir slāvu valodā pārveidots skandināvu titula vārds valdemarr. ļoti tuvu baltu nozīmei tālivaldis. tāds valdnieks, kas valda tālu, valda par daudziem. tas nav sākotnēji personvards, kā tālivaldis nav personvārds, bet tituls. līdzīgi cits svjatoslav, tas nav kas varētu likties. tas ir sventslav. tas ir tik interesanti.

tu zini, ka tik it kā latviski vārdi kā jānis vai andris nemaz nav baltu vārdi, kur nu vēl latviešu? tieši tāpēc, tu pat attālinati nevari pateikt to nozīmi. tie ir kļuvuši par zilbju un burtu salikumu, bet vesturiski, cilvēki deva saviem bērniem vārdus ar nozīmi un tā bija ļoti svarīga, citreiz pat viņu dzīvi noteicoša. paskaties vai tu spej atpazīt šos titulvārdus savā vai citā kādā valodā - laime, bagātība, laipnība, drosme, valdonība, skatiens tālumā(tālu skatas)(es tos neatšifrēšu, pamēģini atkod, nav grūti pat mazliet atceroties, padomājot). tie visi ir ļoti izplatīti vārdi eiropas tautu vidū, sieviesu un vīriešu.

jā un lai viegls rīts pēc svinēšanas! :)

ps. es gribēju vēl kaut ko pateikt, tas ir briedis kādu laiku, pat gadus.

par varu, jo tik daudz, kas ir par varu. pamēģini atceries to, ka katra nākamā vara cenšas de-leģitimizēt iepriekšējo. jo mantota vara ir kā pamats tam, ka tu drīksti valdīt. es nevēlos sākt jaunu tēmu šeit oho dg. bet es gribētu parādīt tam, kuram pietiek pacietības un intereses zinat ļaut labāk redzēt, kā un uz ko balstas pasaule politiskā vara.

padoto acīs tavai varai ir jabūt leģitīmai. ko tas nozīmē? tev ir jābūt vēsturiskam vai reliģiskam pamatojumam būt varai par lielu cilvēku daudzumu. bet tu to fiziski nevari, ko tevis ir maz. labi, tad kā? tu pārliecini, ka tava vara pār citiem balstas uz kaut kadiem principiem, kuru neesamība citādi ir katastrofāla. un cilvēki gandrīz vienmēr paklausa. kickers: tā pat var būt taisnība.

mazliet sāņupe, pieteka: ko dara jebkura iekarotājtauta? deleģitimizē iepriekšējo varu. paņemsim latviju. ko dara vācieši? viņi izdzēš tavu vēsturi? ko dara krievi? viņi turpina dzēst tavu vēsturi. jā. tava tiek pēc iespējas dzēsta, lai to pārrakstītu ar savu. tāpēc tautu vēsturiskā izpratnē rodas eposi. ļoti daudz tur ir imagināra. tie ir izdomāti notikumi, izdomāti tēli, pārdzīvojumi. svarīgi: kāpēc? jo ja tu gribi, lai kādam etnosam, vai pat politiskam virzienam rodas leģitīms pamats, tam vajag vēsturi. SAVU vēsturi.

un ja tu pievērs uzmanību, tu to redzi vnk visur.

kāpēc aleksandrs beidzot nonākot līdz persijas impērijas pēlrei - persepolei, lika nolīdzīnāt to ar zemi? notriekt kolonnas, satriekt drupās tempļus, likvidēt vienu no lielākajiem pasaulēm karaļa kompleksiem? padarīt neesošu persijas vēsturi. ir interesanti, ka aleksandrs tā nekad nerīkojās ēģiptē, babilonijā, grieķu citās polisās. aleksandrs izteikt centās saglabāt vietējās kultūras un stingri aizliedza savai armijai postīt ēģipti, babiloniju. bet kāpēc tik izteikti krasa ir attieksme pret partu un persiju? jo tā bija ienaidnieks. gigantiska impērija, kuras valdnieks viņs gribēja būt. nevis mantinieks. ne, ne... valdnieks, bet ne persiešu. grieķu. tieši tāpēc ēģipte bija godājama, babilonija, asīrija, mazāzija. nebija pat centienu likvidēt vietējo aristokrātiju, tieši otrādi, grieķu karavadoņi un augstmaņi tika aicinati ņemt par sievām to tālo tautu augsta ranga sievietes. grieķi nebija ne rasisti, ne entofašisti. saplūstam, davai dzemdējam kopīgi kinderus! tā bija grieķu ekspansionistiskā politika. un tas stradāja! daudzi daudzi mūsdienās nezina, ka tādas austrumu pilsētas kā kandahāra, kabula, tebriza, taškenta, termeza un daudzas citas ir grieķu celtas polisas austrumos. un tas strādāja, grieķu valoda un raksts kļuva par it ka virzītājupi daudzās tautās tur. līdz pat indijai? cik cilvēku zina, ka uz indiju nokļuvušie grieķi bija viens no budisma izplatīšanās iemesliem. tie nebija indieši, lai arī no turienes nak. kā tas transportējās caur daudzajām tautām un kulturām, bija grieķu unversālisms. tie vairs etniski nav helēņi, bet veids, kādā tu izplati savu kultūru bija tik... inficējošs, tas aizgāja līdz tibetai. jā.

es tik daudz vārījos, ka man laikam ir jāizver slūžas.

mana doma bija tā, ka tas kurš tev vēl ļaunu, mēģinas ka etnosam vai kultūrai izdzēst tavu pagātni. un tas notiek šodien. tagad viss tas notiek un daudzi nepamana. neļauj sev iestastīt, ka tev nav pagātnes, ka tavs raksturs ir pats par sevi ļauns.