Vīrietis ir kā blāva liesmiņa - nenopūt!Kādēļ vīrietim ir vajadzīga sieviete? Vai sieviešu vairums mēdz sev pašas uzdot šādu jautājumu? Jo, ja mēs analizējam vīrieša un sievietes potenciālu, tad vīrietis spēj visu, bet sieviete ir ierobežota savās spējās. Visos laikos sieviete bija tā, kura meklēja patvērumu pie vīrieša, bet vīrietis bija tas, kurš atļāva sievietei izmantot patvērumu pie sevis. Un tad lai neēstu vīrieša maizi par velti, sievietei tika uzdots pildīt kaut kādus noderīgus sīkumus - tīrīt, vārīt ēst u.t.t. Kādēļ sievietei nav tēmu par ko ar viņu runāt? Sievietēm nav ne vaļasprieku, ne arī kādu savu autonomu mērķu vai ambīciju. Visa sievietes dzīves būtība ir pie un ap vīrieti - lai spētu vīrietim iepatikties un iegūt patvērumu pie vīrieša. Apģērbs, rotājumi, kosmētika, diēta un pat sports - visas šīs sieviešu izpausmes nav autonomas, bet eksistē tikai un vienīgi vīriešu dēļ. Ja vīrietis ir pilnība un autonoma dzīvības forma, tad sieviete ir nekas vairāk, kā tikai vīrieša piedēklis. Papildinājums! Nu kā lieturssargam apvalks, vai pildspalvai uzgalītis, bez kura var iztikt. Vīrietim sieviete nav vajadzīga un patvērums (attiecības), kuru vīrietis dāvā sievietei, ir vīrieša ŽĒLUMS pret sievieti. Diemžēl sieviete to nesaprot un izturas pret vīrieti, it kā sieviete vīrietim būtu kāds ieguvums vai balva. Tā uzmanība, kuru vīrietis ir veltījis sievietei aiz žēluma, ir vāja liesmiņa, kuru ir tik viegli nopūst. Vīrieša kritizēšana, noniecināšana, nenovērtēšana un strīdi šo liesmiņu viegli nodzēš, bet sieviete savā aprobežotībā spriež, ka viņa spļauj un pūš uz īsta "Jāņuguņa" nevis blāvas liesmiņas. Liesma nodzisa un sieviete sēž tur tumsā un vientulībā, cerot, ka kāds par viņu iežēlosies atkal.  |