Atstumta mīla pārvēršas naidā

Lasu man veltīto uzmanību. Nevis smaidu, bet skaļi smejos. Nu labi, labi, nesmejos - nesmejos, bet tikai pieklājīgi pasmīnu. Esmu manos domugraudos iekļāvis situācijas, kurās dažs (daža) atpazīst sevi. Tas sāp un šie cilvēki asi reaģē - rada konspirācijas teorijas un dalās ar dzelīgām asprātībām. Krekls ne tāds, sievietes demonstrē, sirsniņa šim ļoti sāp ... ko nu kurš var izdomāt un cik nu pietiek fantāzijas iedzelt autoram. Visas man veltītās negācijas var salīdzināt ar sava paša spoguļattēla nopēlumu, jo ir trāpīts precīzi un tas sāp.

Bildē esmu ar kārtējo draudzeni. Neskaudiet, tā nav platīšanās, bet estētika - divatā, kaut tikai uz mirkli, bet tas ir skaisti un romantiski.