![]() | |||
|
|
Iepazīsties
330 lietotāji on-line
107 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Luusila dienasgrāmata
DanaL: Man gadus 20 atpakaļ izveidojās zināma alerģija pret teātri. Nu varbūt ne pret teātri kā tādu, bet to, kā tiek veidotas izrādes. Es vēl saprastu, ja tās kariķētās ir kaut kādas modernās lugas, nu tad lai dara ko grib, kā divās no pirmspēdējām, ko skatījos - aktieri ar plastmasas maisiņiem galvās un ūdenspistolēm skraidīja ap galdu un ārdījās ( kāda mārrutka pēc???) vai otra izrāde, viencēliena luga bez reāla atrisinājuma - kāds bija pakāries un visi tika tincināti kāpēc tas noticis. Kad izrāde beidzās, skatītāji - visa zāle, ne tikai mēs ar draugu bijām nesaprasānā - vai uzrāde tiešām beigusies.
Daudz nepatīkamāk, kad tiek modernizēta klasika - Šekspīra Karalis Līrs (tiesa, nosaukums bija cits), kur aktieri uz skatuves smēķēja, cepa šašlikus un laistījās ar kečupu. Vai Pūt, vējiņi! Drīzāk izskatās, ka skatītāji tiek provocēti un turpat vai gaidīts, lai viņi, aizverot siz sevis teātra durvis, trīs minūtes no vietas izteiktu savas emocijas svešvalodā vismaz 3 stāvos. Kā to darījām mēs. A recenzijas - sajūsma apbrīna! Krč, esmu pietiekoši veca, lai sauktu lietas īstajos vārdos. Netaisos liekuļot, ja kāds jautā manas domas. #2 2026-06-07 17:42 Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. | ||||||||