vecie laiki un vecas atziņas

Ir sācies atvaļinājums, nodarbojos ar dažādiem meditatīviem, saimnieciskiem darbiem un paralēli klausos kaut ko no „audio”. :)

(Vēl šajā laikā esmu nolēmusi nodarboties ar „acu jogu” – tuvredzība attīstās un tālredzība arī pasliktinās. Tas nav forši. Tāpēc katru dienu 20 min vingrinu acis. -> to atcerējos, uzliekot bildes, rakstot šo tekstu.)

Ko interesantu esmu paklausījusies un ar ko no tā esmu gatava padalīties?

Uzzināju, ka slavenais krievu gleznotājs Ivans Aivazovskis, kurš gleznojis jūras ( tiešam skaistas), bija precējies 2 reizes. Pirmajā reizē apprecējis noskatītu dāmu, aizvedis uz savu miestu, bet savu dienu lielāko daļu pavadījis darbnīcā gleznojot. Sievai sadzimušas 4 meitas, bet pati sieva bijusi arvien nelaimīgāka, jo jūru nav mīlējusi, mazo miestu arī nē. Viņa pati ir nākusi no lielakas pilsētas, kur dzīve kusā, ir ballītes un tml. lietas. Bet gleznotāja Ivana iecienītākajā dzimtā ciemā, kur viņš bija uzcēlis greznu savrupmāju, mira no ikdienības nost. Un viņa pat caram (Nikolajam I ) esot uzrakstījusi sūdzibu, ka vīrs slikti izturas – nepievērš uzmanibu – vai nu lai ar viņu parunā, vai nu lai dod šķiršanos. Kāds cara kancelejas pārstāvis izsauca gleznotāju uz pārrunām, tomēr sieva tiešām izšķīrās, un meitas palika pie viņa (tajos laikos bija pieņemts, ka bērni paliek tēva ģimenē, un personīgi es patiešām atbalstu to domu, ja vien runa nav par izvirtušām personībām). Māte pārcēlās atpakaļ uz metropoli un citas attiecības vairs neizveidoja. Vēlāk meitas bieži brauca pie mātes.

Gleznotājs 20 gadus pec tam dzīvoja viens. Bet tad iepazinās ar jaunu savas mākslas fani – 25 gadus jaunu sievieti, kad pašam jau bija daudz – 55 vai 65. Visi aprunāja utt. Meitas tad jau bija savā dzīvē, brauca ciemos, bet jaunā pamāte nepatika. Bet interesantākais likās tas, ka jaunā sieva sarunāja ar gleznotāju, ka viņai katru dienu veltīs vienu nedalītu stundu. Un tā viņš arī darija. Tikai 1 h! Varbūt tā tiktu glābtas daudzas mūsdienu laulības.

Un vēl paklausījos par slaveno komponistu Antonio Vivaldi. Viņš esot piedzimis dienā, kad bija zemestrīce, un ar vāju veselību. Visu laiku domājuši, ka tūlīt, tūlīt mirs. Nenomira, taču jau kopš dzimšanas viņam bijusi astma, ar kuru aktivi mocijās visu dzīvi. Interesants moments ir tas, ka viņš izmācījās par mācītāju, jo, tēvaprāt, tas nabadzīgas ģimenes atvesei dotu stabilāku nodrošinājumu nekā tikai mūziķa profesija. Pēc tam viņš ilgus gadus kā „svētais tēvs – mūzikas skolotājs” strādājis meiteņu patversmē. Mūzika tiešām kļuvusi arvien kaislīgāka, bet to izpildījušas tieši patversmes meitenes. Tajā laikā viņš un patversmes meiteņu uzstāšanās bijuši ļoti populāri. Viņš ar koncertiem daudz ziedojumus ienesis gan bāreņu namam, gan arī baznīcai. Tā viņš veiksmīgi arī dzīvojis, bet 40 gados iemīlējies kādā primadonnā – dziedātājā, kas, viņaprāt, viņa darbus visizjustāk izdziedājusi. Tad viņš sācis komponēt viņai, iemīlējies un kopā sākuši dzīvot. Bet neprecējies. Jo mācītājs kā nekā. Tikumīgai sabiedrībai tas nepatika. Beigās nelabvēļu kļuva vairāk - bija spiests gan darbu, gan naudu zaudēt, nonākt izolācijā utt. Un tā viņs nomira, apglabāts tika nezināmā, kopējā kapā, jo nekāds cienījamais sabiedrībā tajā brīdī nebija, un viņa mūzika arī jau bija izgājusi no modes. Mākslinieku „izvilka saulītē” vēl pēc kādiem 100 gadiem, kad kāds students rakstīja pētījumu par „veco laiku mūziķiem”, un nejauši atrada viņu, viņa notis. Tā viņa popularitāte atkal vērienīgi atdzima. Nu tāds, gandrīz skaists stāsts.

Kapēc es ar šiem stāstiem padalījos? Jo man patika Aizovska 2.sievas noteiktais noteikums – „katru dienu 1 nedalīta stunda viņas” – gudriniece. Un nezināju, ka slavenais komponists Vivaldi ir bijis oficiāli mācītājs, kurš darbīgākos dzīves gadus, no 20 līdz 40 gadu vecumam, strādājis meiteņu patversmē, un pēc tam tika atstumts no sabiedribas nelegālas laulības dēļ. Nekāds baigi ticīgs, ka nopratu, viņš nemaz nebija.

Lai kādos laikos cilvēki ir dzīvojuši, katrā laikā ir savi cilvēciskie un profesionālie izaicinājumi. Bet laulības dzīve, attiecību dzīve gandrīz vienmēr ir arī lielākais pārbaudījumu lauks.