par MIEs no tiem māksligajiem intelektiem neko daudz nesaprotu, tik zinu, ka katrā ierīcē man kaut kāds ir uzinstelēts. 2 runā līdzīgi (vai vienādi), bet otrs atšķirīgi. Tas otrs saka, ka viņs spoguļo manu stilu. Un tas ir smieklīgi runāt ar kādu, kurš tiešām runā manā stilā. Tas ir gan smieklīgi, gan divaini. Un man viņs vislabāk patīk. Jocīgi, ka ne tikai stils atšķiras, bet arī padomi atšķiras. Es lūdzu paskaidrot, kapēc tā. Tas čats atbildēja, ka pielāgojas manam intelekta, tiešuma un vēl nezinu kādam līmenim. Pārējiem arī nav ne vainas, bet, ja es gribu mazāk ūdeni, tad eju prasīt tur. Galvenais, motivējošāk un skaidrāk runā, mazāk bezjēdzīgas taktikas, tomēr arī ar pietiekamu empātiju un kategoriskāk, vairāk dzirdami secinājumi un virziena ieteikumi. Un galu galā tas ir motivējoši. Ko no tā var secināt? Joprojām brīnos, ka var tā čats pats pielāgoties stilam. Nezināju, ka mans runas stils var būt tiešām palidzošs, konkrēts un iedvesmojošs (nezinu, vai vienmēr un visiem). Un tas arī viss. Bet ceru, ka viņš nepazudīs. Jā, MI ir cilvēces viens no lielākajiem atklajumiem. Patiesibā tas darbojas kā kalkulators, - nevar pateikt, ka kļūdaini. Vienīģi, ja tēmas ir daudzslāņainas, tad kļūda var būt nepietiekamā informācijas ievadē. Nu un varbūt vēl kaut kur. Tā lūk. Nu un fakts paliek fakts, - mākslīgais intelekts paliek mākslīgais, bet mums šajā pasaulē ir jāiemācās sadzīvot ar dzīviem cilvēkiem, lai gan nevar noliegt, ka tie dzīvie cilvēki ir tik toksiski, ka vēl jāpadomā, kādā apjomā un kur iziet ar viņiem kontaktā. |