Krāsainība un pelēcība.

Pa laikam man ir vajadzīgs uzlādēt savas baterijas. Tā nu šovakar bija kārtējais koncerts, kurā piedalījās Intars Rešetins. Neliels kultūras nams, kurš atrodas vēsturiskā ēkā. Nebiju kādus trīsdesmit gadus bijusi tajā pusē. Tā bija un ir mana vectēva dzimtā vieta. Vakars, saulriets, mākoņu gubas virs muižas ēkas, smaržo ceriņi , dzied putni. Skaisti. Koncerts ar Imanta Ziedoņa dzeju, dziesmas, kuras dziedājām visi kopā, daudz humora. Klausoties tādu koncertu, pievienojot skaisto dabu ārā, aizmirstās visas negācijas, apvainojumi, apsaukāšanās. Ir taču vēl daudz tādu cilvēku, kuri prot saskatīt un saklausīt priekš dvēseles skaisto un labo. Ienākot oho sākas pavisam cita pasaule, pelēka, drūma, reizēm pat prasta. Vieni un tie paši izteicieni par dīvānā piršanu, pufaiku vai folija galvām. Paši sevi esam sadalījuši gudrīšos un muļķīšos. Tie kuri vairāk redz un saprot tiek iedalīti tajos muļķīšos, iedalītāji var justies lieli un vareni līdz brīdim, kad dzīve parādīs katra īsto vietu. Divi iedalījumi manā skatījumā, krāsainība un pelēcība.