Bez mazākās piepūles: vārdiem ir spēks!

Nemeklē nonstopā to, kas bez piepūles vārdos gūts; atmetot cerības, vēja stabulēs pūšot!

Meklē to, kas klauvēs pie duravām slēgtām, Nakts vai diena - jaunas cerības mostas;

Laika grieznī metot šķēpus vai akmens, šķēres, papīrītis..

Krustcelēs, ne tajās manās vai citās,

Iedegsies jaunas cerības, mīti un patiesības!

Kā neremdināms miers - sirds vai gars?

Neizmērojamos sirds toņos spēlējot gammas, avatārs nobālēs jaunos toņos,

Uz pasaules mazās,

Kā zieds,

Kam plaukt reiz ļauts!

Kam nebija žēl ziedēt vēl

Skartajos jūtu vējos

Savas cerības!

Mīlott vai nīst, aug jauni asni,

Nāks laiki, jauni tikumi, dedzot gaismu citos tikumos, kur vēju nomāktie savas ēnas metīs,

Ne citiem roku sniedzot, vien savā ēnā steidzot,

Sevi steidzot pārspēt soļu mēros neizmērāmos, vien takts mērā kā jauniem pasaules cēlājiem,

Kam spēju vairāk kā citiem,

Un arī ne maz vai daudz, bet mūsos tas ierakstīts, Kā dzīpars,

No mazas saknītes..

A: IJ

P.s. Nepatika, nelasi, ej tālāk! Iemet miskastē, jeb aizmirsti.