Eksistenciālais intelekts 🔴🟢 Turpinājums pēdējam ierakstam. - Katram cilvēkam piemīt vairāki intelekta tipi, kāds dominējošais, kāds ne tik.
- Man personīgi dominējošais ir šis tips, tie arī ir tie mūžīgie kāpēcīši, kuri vienmēr pēta, analizē, uzdod neērtus jautājumus, un nevis tādēļ, lai aizpildītu klusumu, bet gan tādēļ, ka viņiem interesē atbildes, interesē patiesība, viņi nejautā tāpat vien... Un viņus neapmierina vienkārši atbildes, viņi pārbauda to patiesumu, tie ir dziļi cilvēki. Priekš viņiem lielākā problēma, ka vairums nav tie dziļie, tādēļ abpusēja sapratne ir diez gan traucējoša.
- Tādēļ nolēmu šo te ielikt, varbūt ierosināšu kādu uz domāšanu, gribēs savus tipus noskaidrot, pameklēs, pilnveidosies, neredzu jēgu visus tipus likt, te maz zinātkāru cilvēku, būs labi, ja vēl šo pašu pārlasīs!
ps. (Kāpēcītis Dabasmiilis)/ (Sveiciens Kāpēcītim Traceram - turpini uzdot viņiem jautājumus, lai tauta neatslābst! ) ;D ------------------------- 7 pazīmes, kas liecina par augstu eksistenciālo intelektu Cilvēkiem ar augstu eksistenciālo inteliģenci, šķiet, ir iebūvēts kompass, kas viņus notur uz pareizā ceļa. Viņu dzīve nav tikai notikumu virkne, bet gan jēgpilns ceļojums, kurā katrs solis ir saistīts ar personīgo atskaites sistēmu un plašākiem eksistences jautājumiem. Balstoties uz G. Gārdnera darbiem, mēs aplūkosim 7 “filozofiskā prāta” pazīmes. 1. Tu pastāvīgi sev uzdod “mūžīgos” jautājumus Šis ir eksistenciālās inteliģences pamats. Šāds cilvēks ne vienkārši dzīvo, bet gan apcer pašu dzīves procesu. Viņa prāts pastāvīgi meklē atbildes uz jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu: "Kāda ir dzīves jēga?", "Kas ir apziņa?", "Kāpēc pastāv ļaunums?" Pats Gārdners šāda veida intelektu raksturo kā "kognitīvo spēju izvirzīt un apdomāt `lielos jautājumus` — par mīlestību, ļaunumu, dzīvību un nāvi, eksistences dabu un kvalitāti". 2. Jums ir skaidra iekšējā vērtību sistēma Cilvēki ar attīstītu eksistenciālo inteliģenci ne tikai slīd pa straumi. Viņiem piemīt spēja dziļi, uz vērtībām balstītai domāšanai, attīstot savu, pārdomātu pasaules uzskatu. Tas izpaužas spējā: - izprast savu vietu pasaulē;
- pārdomāt savu autentiskumu (oriģinalitāti);
- izveidot un ievērot apzinātu vērtību sistēmu.
3. Jūs pastāvīgi meklējat jēgu un mērķi. Jēgas atrašana nav galamērķis, bet gan nepārtraukts process. Cilvēki ar šādu domāšanas veidu pastāvīgi meklē aktivitātes, kas piepilda viņu dzīvi ar jēgu, un apšauba tās mērķi. Viņi var justies atrauti no ikdienas rutīnas, kas šķiet tukša un bezjēdzīga. 4. Jūs domājat abstrakti un redzat “kopējo ainu”. Kamēr parasts cilvēks redz koku, kāds ar augstu eksistenciālo intelektu redz mežu, ekosistēmu un, iespējams, pārdomā mežu lomu planētas mērogā. Šādiem cilvēkiem piemīt spēja redzēt pasauli kopumā, domāt abstrakti un filozofiski, kā arī izmantot metakognitīvo spēju (spēju analizēt savus domāšanas procesus), lai izpētītu nezināmo. 5. Jūs nebaidāties apšaubīt iedibinātas normas. Cilvēki ar attīstītu eksistenciālo inteliģenci ir dabiski kritiķi vārda labākajā nozīmē. Viņi ir pietiekami drosmīgi, lai apšaubītu pieņemtās normas un noteikumus, ja tie šķiet bezjēdzīgi vai netaisnīgi. Viņiem patīk intelektuālas diskusijas, kurās dzimst patiesība, un viņi nemeklē vienkāršas, noteiktas atbildes — viņiem svarīgs ir pats pārdomu process. 6. Jūs jūtat dziļu saikni ar pasauli un citiem cilvēkiem. Šāda veida intelekts bieži izpaužas kā "pasaules pilsoņa" vai "Visuma" statuss. Šādiem indivīdiem ir spēcīga piederības sajūta globālai kopienai, viņi izrāda paaugstinātu jutīgumu pret citu cilvēku vajadzībām un bieži ir iesaistīti labdarības, sociālos vai politiskos projektos. 7. Jūs mierīgi pieņemat nenoteiktību un neizbēgamību Atšķirībā no daudziem, kam eksistenciāli jautājumi rada trauksmi vai ir nomācoši, tie, kuriem ir spēcīga emocionālā intelligence, tos uzskata par spēka un gudrības avotu. Viņi saprot, ka dažiem jautājumiem nav skaidru atbilžu, un spēj ērti eksistēt šajā nenoteiktībā. Pats Gārdners uzsver, ka eksistenciālā inteliģence nav obligāti reliģiska vai garīga spēja. Tā var izpausties arī pārdomājot pilnīgi laicīgus jautājumus, piemēram, Visuma dabu vai pat smilšu graudu. ------------------------------ 10 pazīmes, kas liecina par augstu eksistenciālo intelektu Eksistenciālā inteliģence nav filozofēšana uz dīvāna vai Nīčes citēšana sociālajos tīklos. Tā ir spēja saskatīt lietu būtību, sajust dziļas saiknes un uzdot sev jautājumus, kas citiem liek pārskriet zosādai. Cilvēki ar augstu eksistenciālo inteliģenci var būt gan klusi novērotāji, gan harizmātiski līderi, taču vissvarīgākais viņos ir viņu iekšējais dziļums, nevis ārējais izskats. Lūk, desmit pazīmes, kas liecina, ka jums tas piemīt. 1. Jūs regulāri sev uzdodat jautājumus “Kāpēc?” un “Kam?” Tu neesi pieradis pieņemt lietas tādas, kādas tās ir. Sastopoties ar noteikumiem, normām vai pazīstamām dzīves situācijām, ir svarīgi saprast, kas notiek un kāpēc. Tevi neapmierina virspusēji skaidrojumi — tev jānonāk līdz lietas saknei. Kāpēc sabiedrība ir šādi strukturēta? Kāpēc cilvēks ir spējīgs uz ļaunumu? Kāpēc tieši šis ceļš jums tiek uzspiests kā "normāls"? Pat ikdienas lietās, piemēram, darbā, attiecībās vai dzīvesveidā, jūs vienmēr atgriežaties pie jautājuma: "Kāpēc es to daru? Kas aiz tā slēpjas?" Un, ja nevarat atrast atbildi, jūs meklējat, domājat, šaubāties. Tas ir jūsu esības veids. 2. Jūs nebaidāties domāt par nāvi, dzīves jēgu un bezgalību Daudziem cilvēkiem nāves un mūžības tēmas ir tabu; pat doma par tām ir biedējoša, bet jūs tās ieintriģē. Jo jūs vēlaties saprast, kas notiks pēc tam, kāpēc tas viss notiek tieši tagad, kā jūsu eksistence iederas kaut kādā lielākā. Tu uztver nāvi nevis kā katastrofu, bet gan kā daļu no lielāka procesa, un vari pārdomāt dzīves ierobežotību un to, kas tai piešķir jēgu. Tās nav drūmas domas, bet gan mēģinājums stāties pretī patiesībai bez ilūzijām un bailēm. Tieši šī perspektīva padara tavu pasaules uztveri holistiskāku. 3. Tev šķiet, ka dzīve nesastāv tikai no darba, ēdiena un izklaides. Tu vari veikt mājas darbus, nopelnīt naudu, plānot atvaļinājumu, bet vienmēr ar fonu: nekas no tā nav svarīgs. Tu jūti, ka aiz tavām ikdienas darbībām ir jābūt iekšējam vektoram. Dažreiz tu to nevari formulēt vārdos, bet tu zini droši: ja tu dzīvosi tikai pēc norādījumiem, kaut kas iekšēji sāks izbalēt. Tu meklē jēgu nevis tāpēc, ka vēlies izcelties, bet gan tāpēc, ka citādi viss zaudē savu garšu. Bez dziļuma tu ātri izdeg, kļūsti garlaikots un distancējies no sevis. Tev ir sajūta, ka tu nedzīvo savas biogrāfijas ķeksīša dēļ, bet gan kaut kā lielāka dēļ, pat ja ne vienmēr ir skaidrs, kā to nosaukt. 4. Tu redzi dziļumu tur, kur citi redz banalitāti. Jūs varat apspriest vienu un to pašu seriālu ar kādu un dzirdēt frāzi: "Nu, tā ir tikai komēdija, " bet tajā pašā laikā jūs redzēsiet, kā tā rada jautājumus par vientulību, zaudējumu un eksistences absurdu. Tava uztvere ir veidota tā, lai automātiski meklētu otro un trešo slāni. Tu pamani to, ko citi nepamana: kā kadrs ir kadrēts, kā tiek izrunāta frāze, kā tiek ieturēta pauze. Tas pats ir dzīvē: nejaušā ielas ainā var saskatīt ne tikai konfliktu, bet gan metaforu visai cilvēciskajai nestabilitātei. Tas ir tā, it kā tu pastāvīgi meklētu realitātē jēgu. 5. Tu zini, kā būt vienam un nepazust vientulībā. Tev vientulība nav sods, bet gan telpa pārdomām, godīgam dialogam ar sevi, ieskatīšanās sevī. Tu nebaidies būt viens ar savām domām un nemeklē uzreiz uzmanību vai fona troksni. Tieši vientulībā tu bieži atrodi savas svarīgākās domas, sajūtas un atziņas. Tu zini, ka iekšējā izaugsme nenotiek troksnī un burzmā. Klusums tev nav tukšums, bet gan dziļums, kurā tu dzirdi to, ko ikdienas dzīves troksnī nav iespējams dzirdēt. 6. Jums ir sajūta, ka esat daļa no kaut kā lielāka par sevi pašu. Tu neizolējies. Pat tad, kad tev ir savas problēmas, savi mērķi un uzdevumi, tu neaizmirsti, ka esi daļa no sarežģītākas sistēmas. Tā varētu būt daba, cilvēces vēsture, globāli procesi vai vienkārši sajūta, ka esi daļa no dzīves vispārējās plūduma. Tu esi pieredzējis, kā, skatoties zvaigžņotajās debesīs vai sēžot jūras krastā, jūties kā piliens okeānā. Ne nievājošā nozīmē, bet gan tādā nozīmē, ka neesi izolēta būtne, bet gan daļa no kaut kā bezgalīgi lielāka. Šīs zināšanas sniedz tev mieru un stabilitāti. 7. Tu ievēro, ka apkārtējie cilvēki bieži vēršas pie tevis ar dziļiem jautājumiem. Tu varbūt neesi ballītes dvēsele, bet tu esi tas, pie kura cilvēki vēršas, kad jūtas nomākti, kad vēlas īstu sarunu. Cilvēki tev uzticas, jo var ar tevi runāt bez jebkādas izlikšanās. Tu zini, kā klausīties, nepārtraucot , nesniedzot triviālus padomus. Tu zini, kā būt klāt, kad kāds cits brūk kopā. Dažreiz tu vienkārši klusē, un ar to pietiek. Tavā klātbūtnē ir kaut kas tāds, kas palīdz citiem būt godīgiem. Tu netiecies pēc šāda veida pozīcijas, bet tā dabiski rodas, jo cilvēki tevī sajūt dziļumu. 8. Tu zini, kā saglabāt iekšējo atbalstu pat tad, kad viss brūk kopā. Jūs esat piedzīvojuši dažādas krīzes: iespējams, esat piedzīvojuši zaudējumus, neveiksmes, nodevības. Bet katru reizi jūsos palika kaut kas tāds, kas lika turpināt. Nevis motivācija vai optimisms, bet gan sajūta: "Šī ir daļa no ceļojuma." Tu zini, kā uztvert ciešanas kā procesu. Tev nav ilūziju, ka viss būs viegli, bet tev ir intuitīva izpratne, ka visam ir fāzes, ka sāpes nav bezgalīgas, ka pat tumsā ir iespējama izaugsme. Tava izturība nav skaļa vai ārišķīga – tā ir klusa, kā stienis, ko nevar salauzt no ārpuses. 9. Jūs jūtat katra mirkļa vērtību – pat visvienkāršāko Tu zini, kā apstāties — nevis fotoattēla vai ieraksta dēļ sociālajos tīklos, bet vienkārši tāpēc, ka mirklis ir svarīgs. Tu vari sajust gaisa smaržu pirms vētras, pirkstu pieskārienus uz karstas tējas tases, mīļotā cilvēka smieklus blakus. Tev tā nav tikai fons, bet gan būtība. Tu zini, kā dzīvot ne tikai pēc plāniem un mērķiem, bet arī tagadnē un tvert tos brīžus, kad šķiet, ka tā ir pati dzīve – bez jebkādiem papildinājumiem vai skaidrojumiem. Šajās sekundēs tu jūti, ka eksistē, un ar to pietiek. 10. Tu nebaidies atzīt, ka nezini. Tu nepieķeries skaidrojumiem miera labad. Tu vari sadzīvot ar jautājumiem un vari godīgi pateikt tādas lietas kā: "Es nesaprotu, kāpēc tas notika", "Es nezinu, kas notiks tālāk", "Es neesmu pārliecināts, kas ir pareizi". Tā nav vājība, bet gan briedums. Tu neaizpildi tukšumu ar nepatiesām atbildēm — tu ļauj tam tur būt un nemelo sev. Šāda domāšana padara tevi elastīgu, dzīvu un īstu. Tu nebaidies no miglas, jo zini, ka ceļš ir tur, pat ja tas ir neredzams. |
