Apzināties garīgās dimensijas esamībuZemes dzīve nav pastaiga. Cilvēkam ir grūti noturēties uz pareizā ceļa, jo spiediens uz viņu ir ļoti liels. Vēl grūtāk to ir izdarīt, ja viņš neapzinās garīgās dimensijas esamību, jo tieši no tās tiek izdarīts vislielākais spiediens uz cilvēku, lai viņš pakristu. Tieši garīgajā dimensijā notiek cīņa par cilvēka likteni un dvēseli. Dievs un ļaunais, Dieva eņģeļi un ļaunie gari ietekmē cilvēka likteni. Pirmais cīnās par to, lai cilvēks iemantotu Laimību, otrais - par cilvēka aizvilkšanu uz elli. Lēmumi, domas, kuras mums var šķist no mums nākam, ne vienmēr ir mūsējie. Ļoti bieži tās nāk no Dieva vai ļaunajiem gariem. Tāpēc cilvēkam ir jābūt ļoti uzmanīgam gan ar domām, kuras mēs sevī ielaižam un attīstam, gan ar vēlmēm, kuras rodas tieši dažādu domu rezultātā. Turklāt Ļaunais cilvēku sit no pareizā ceļa ārā arī caur citiem cilvēkiem, caur atbilstošu domu iesēšanu līdzcilvēkos: tās domas pēc tam tiek tiražētas apkārt (tipisks piemērs, daļa cilvēku, kuri sevi dēvē par psihologiem, jo viņi ļoti bieži māca cilvēkam noņemt no sevis atbildību par savu rīcību). Ne vienmēr domas, kuras nāk no ļaunajiem gariem un kuras cilvēku ved uz pazušanu, ir acīmredzami ļaunas. Ļaunais ir viltīgāks nekā cilvēkam var šķist: viņš staigā pa Zemes virsu jau vairākus tūkstošus gadus. Tāpēc domas, kuras ved uz pazušanu, mēdz tikt maskētas aiz cilvēku mīlestības, labsirdības, rūpēm par cilvēku. Tāpēc ļoti svarīgi ir skatīties ne tikai uz kaut kādas konkrētas domas sākotnēji redzamo ļaunuma pakāpi, bet uz sekām, kuras rodas, ja no konkrētās domas seko atbilstoša rīcība. Jūk attiecības, ģimenes, notiek citas nejēdzības tāpēc, ka "tu esi pelnījis/pelnījusi vairāk" , "ļausim eitanāziju, jo cilvēks tak nabags mokās..." u.c. Skan cilvēcīgi, jauki, tikai abos gadījumos cilvēks nopelna sev pērienu. Pietiek paraudzīties uz labprātīgu eitanāziju: tā ir slepkavība, kas ir īpaši smags grēks, kurā tiek ievilkti uzreiz vismaz divi cilvēki: gan cilvēks, kurš sev eitanāziju lūdz, gan arsts, kurš to izpilda. Rodas loģisks jautājums: kā tad vērtēt sekas? Kas ir tas šablons? Cilvēks pats to nespēj, bet tāpēc mums ir Dievs un Dieva Likums. Kristus mums konkrēti pasaka, lai mūsu "Jā" ir "Jā" (Dievam) un mūsu "Nē" lai ir "Nē" (Ļaunajam). Kas pa vidu ir, kas cenšās izlavierēt starp Dievu un Ļauno, tas nedara Dieva prātu. Tāpēc mums ir teikts - ne pa labi, ne pa kreisi! Tikai tā mums, kuri neredz ceļu, neredz kopējo bildi, ir izredzes noiet šo Zemes dzīves ceļu cienīgi: tā, lai pēc nāves mēs iemantotu Dieva Valstību, nevis saņemtu pērienus ellē. Tikai Kristus ir tā Gaisma, kura spēj mūs izvest uz Dzīvību. Tāpēc ir loti svarigi, kam cilvēks tic, seko un kādas domas ielaiž sevī un tiražē. P.S. Kā saka sabiedrībā kāda zināma persona, kura piedzīvoja gandrīz nāvi, tad neticība Dievam un garīgajai dimensijai neglābs no atbildības. |