vakar skatījos vakarā

owen benjamin un hodgetwins

es gandrīz visu laiku nevarēju beigt smaidīt, neskatoties uz to, cik smagas tēmas viņi skar ik pa laikam. ovens man kaut kā pazaudējās ap 2020. g laikam. kaut kur tur. ārkārtīgi "grounded" čalis. tā kā zemes sāls. komiķis, aktieris, kas vēl 2017. tika canceled dēļ tā, ka viens no nedaudziem atklāti bija pret bērnu pakļaušanu transgenderu procedūrām. viņš zaudēja visu.... visu, ko pasaule var piedāvāt. pārcēlās ar sievu uz aidaho, sāka mācīties kopt zemi, vistas, celt māju, dzīvnieku aplokus, visu. daaaaudz sadauzītu ar āmuru pirkstu. tad laikam kaut kas arī nobrauca. par daudz šmigas, man liekas, kaut kas sāka pārtrūkt. dusmu izvirdumi onlainā, uz cilvēka emo atsaucas finālā viss.

beidza kost, četrus kidus sabērnoja ar čiksu. tagad priekš manis atkal kā svaiga gaisa malks divu stundu garumā. atceries, tev nav japiekrīt visam, lai būtu vienā tonalitātē. runa ir par vērtību sistēmu, ne tik daudz katru atsevišķi detaļu.

un vēl... es domāju tagad ar lielu parliecību, ka pasaule tiešām ir ļaunā vadīta. tā izmisīgā griba ticēt labajam ir spējīga aizplīvurot acis, kāda nu kuram redze un tieši tāpēc tā nedrīkst būt aizplīvrota. un ja tā, tad ar ko?

cik interesanti, pat dievišķi racionāli, ka patiesība tevi vienmēr, agri vai vēlu, norauj pie zemes un re-fokusē.

tas ir mehānisms, kā iestājas tas, ko sauc par gara kūtrumu. komforts, kuru tā gribas, tik bieži tiecas pēc kā, ir pats iemesls, kāpēc apziņas rores aizsērē. ērtāk, patīkamāk. vieglāk.

lai arī iesaku paklausīties, es nepiekrītu daļai paustā un tas ir brīdiājums, kas būtu jāsaprot defaultā. bet tā nav. tāpēc tas ir. :) jo tevi ierosina iziet no ērtās vietas.

mēs kādreiz pat ar viņu mazliet sarakstījamies... jā, tik nesen un tik sen.