Dzīves paradokss.

Lasīju par 19 gadus vecu puisi, kurš iestājās par savām vērtībām un par to samaksāja ar dzīvību. Un tad domāju par mums — par izvēlēm, kuras mums ir dotas bez bailēm. Par attiecībām, kurās paliekam, bet īsti vairs neesam. Par klusām paralēlām dzīvēm, kurās pietrūkst drosmes būt godīgiem — gan pret sevi, gan pret otru.
Cik savādi — vienā pasaules malā cilvēki riskē ar visu, bet citā mēs dažkārt baidāmies pat no patiesības.