par zirgu..Intuīcija: 1.Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi. 2.Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma. /tezaurs.lv/ * * * Mērens sastrēgums. Autobuss pacietīgi veic savu papildus cilpu zem tilta, bet es nesteidzīgi aizpildu savu mentālo sarakstu ar svarīgajiem momentiem - Tava kāja un ādas iedegums; tas, kā Tu turi klēpī savu somu; Tavs smaids, kad viens no draugiem izstāsta joku. Tu pārkārtojies autobusa otrā pusē, lai apskatītos satiksmes virzīšanos, un pēc tam paliec stāvam netālu no manis. Tu esi atbilstība pa visiem punktiem. Fantastiski skaists, un arī nepiedienīgi jauns. No kurienes es ieguvu šo īpašo sarakstu ar vēlamajām īpatnībām? Un kāpēc man tās ir svarīgas? Ja ļoti pacenstos, iespējams, es spētu to izdomāt. Spētu atrast cēloņus un iemeslus un varētu izveidot visu sazvērniecisko kopainu. Jo tā noteikti ir sazvērēšanās pret mani - šī tiekšanās, kura pārņem negaidīti un spēcīgi. Attieksme par lietām un vidi, ar kuru Tu saskaries. Stāja un kustības. Smaids nav obligāti, bet, ja tas ir - tā jau ir smagā artilērija, kas spēj satricināt līdz kaulam. Pamanītu iezīmju virkne, kura rezultējas nojausmā. Bet nojausma pamodina vēlmi. Tu esi pagriezis man muguru, un, lai norādītu, ka vēlos tikt garām, uzmanīgi pieskaros Tavam sānam. * * * "Un vēl Ezītis domāja par zirgu - kā tam tur klājas, miglā?.." |
