Liktenis.

Ir likteņi tik daudzi, kurus dzīve lauž un lauž. Cilvēki cenšas tam pretim turēties un nepadoties, pārvarētas melnākās naktis un pelēkākie rīti. Uzaustot saulei pamazām nakts melnums aizmirstas, jo ir taču dota vēl viena diena. Nemiers tomēr un bailes stāv visu laiku klāt. Neviens jau neredz naktīs izraudātās asaras un sāpju brīžus. Izietās atmiņu takas, kuras sen jau pagātnē. Priekšā tikai cerības uz likteņa labvēlību, kur liktenis dāvās gaišas dienas tumsas nospiestiem.