kaut kāda

Farewells to titans. (man patīk šī veida AI izmantošana, vēsturisku personāžu atdzīvināsana, it kā mani pārceļ uz citu laiku, tēli atdzīvojas atkal)

it kā nostaļģija? jau vairākus gadus. es bieži sāku kavēties atmiņās. daudzi cilvēki no apkārtnes aizgājuši, arī klasesbiedri. kad maz skaties spogulī, kaut kā nepamana. tagad robert duval prom.(labi patika vairākas filmas kopš jaunības)

vēl es ievēroju, ka mana vecuma cilvēki(vīrieši jo īpaši) sāk pēkšņi domāt/piedomāt par veselību. gandrīz neviens vairs nesmēķē, agrāk visi. retais vēl alko lieto. agrāk pa 15-20 gadiem pie ārsta nav būts, tagad mugura sāk, pleci sāp, gurni sāp, ceļi sāp. nav veselīgi ar kupru pašīt, skelets un locītavas tagad laikam parādu maksās. ir kļuvis gandrīz neiespējami vairs fiziski strādāt. laikam jāizbeidz, ja naktī vairs normāli gulēt nav iespējams. laikam pēdējais mēnesis. sjo, pietiek. citādi es vairs nepakustēšos.

ps. kad vēl pati nebija aizgājusi, manējās pamāte stāstīja, ka cilvēki ļoti daudz mirstot jauni(viņa jau tad bija kaut kur pie 90, bet vēl sēņoja pa mežu, vēlāk gan ļoti ātri totāls alcheimes pārņēma, savā pasaulē, nezina neko, dzīvo it kā jaunībā, nevienu nepazīt utt). stāstīja, ka "viņas laikā", ja vien karā vai negadījumā bojā negāja, visi dzīvoja līdz mazbērniem, bet daudzi līdz mazmazbērniem. tagad krietna daļa nesagaida mazbērnus pirms aiziet. un īstenībā, tā ir. man nav datu pie rokas, bet es zinu par asv, ka tur ir ļoti krities veselības līmenis un noteiktos slāņos dzīves ilgums ir zemāks kā ww2 periodā. retais vīrietis sagaida 70 gadus.