Mīlošas sirdis.

Vējš pierimis, lēnām krīt pa kādai sniegpārslai, mēness pie debesīm spīd kā liela saules ripa. Stāvu pie loga, kā vienmēr, lai ieraudzītu tevi nākam. Ienāksi atkal kā vienmēr teikdams: ``Sveika.`` Apskausi, pieglaudīsi savu vēso vaigu pie mana vaiga, sajutīsim viens otru. Kopīgs vakars var sākties. Tie nav izsapņoti sapņi, bet gan mīlestība īsta, kura abiem dota izbaudīt. Tās ir sajūtas, kuras ar vārdiem nevar izstāstīt. Katram tās nav dotas, tām vadzīgas mīlošas sirdis.