Būt vajadzīgam...

“Smiekli ir pārejoši. Iztēlei nav vecuma. Un sapņi ir mūžīgi.»

/ Valts Disnejs/

Būt vajadzīgam ir galvenā jēga.

Vecums ir milzīgs pārbaudījums ikvienam. Slimības, nogurums un zaudējumi ir neizbēgami.

To visu var mēģināt izturēt vienatnē, bet tad jārēķinās, ka tas būs daudz smagāk.

Vienaudze blakus nav tikai “pēdējais variants”.

Tas ir stāsts par cilvēka cieņu ceļa noslēgumā.

Tas ir stāsts par tasi siltas tējas,

par mierīgu sarunu un apziņu, ka tu joprojām kādam esi svarīgs.

Tas ir miers, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu un ko nevar aizvietot neviena jaunības ilūzija.

Tas ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuri vairs necenšas nevienu apmānīt.

Bet vienkārši bauda to laiku, kas viņiem ir dots.

Viss nāk un aiziet tālumā...

citi ieraksti straume22 d-grāmatā (~5)

Komentāri

Sanija_: Ļoti jaukas vecumdienas, ja vien esam satikuši savu cilvēku, bet varbūt stereotipi traucē to izdarīt? Tas nav stāsts par brīvdienu seksu, bet kaut ko daudz vairāk, uz ko vairums nav gatavi.

2026-01-17 17:37

straume22: ...un tāpēc mums ir jāmeklē un jāatrod patiesā jēga savai dzīvei. Dzīves jēga tikai paceļ apziņu pāri mūsu dzīvnieciskajai dabai un palīdz atrast cilvēkam viņa vietu pasaulē.
Dzīves jēgas pamatprincips ir tas, pie kā pieturēties un saprast, ka dzīve nav niecība, bezcerība, iznīcība un tukšums, kas jāaizlej ar alkoholu, narkotikām vai jāaizpilda ar bezjēdzīgu eksistenci.
Sāksim Sanija_ ar sevi un veidosim SAVU pasauli:)

2026-01-17 18:07

Egi: Ilūzijas un Sapņi.
Tas ir viss kas mums var piederēt.
Kā reiz teica vecmammas māsa: Mēs Vieni šai pasaulē ienākam...un vieni no viņas arī aiziesim !
Ar Laiku tik var izprast šo pateikto Domu.................

2026-01-17 18:50

straume22: Mēs visi minam vienu taku.
Cilvēkam nevajag daudz, lai justos labāk. Dažreiz pietiek ar to, ka Jūs, Egi, esat kādam(-ai) blakus, lai padarītu viņu laimīgu.
Taču iemācīties kādu iepriecināt nav tik vienkārši, kā izstāstīt joku. Jums tas KĀDS patiešām ir labi jāiepazīst, lai zinātu, kas viņiem varētu būt vajadzīgs.
Dariet to.

2026-01-17 19:13

Egi: Dzīves Paradokss ir tai apstāklī,ka cilvēki Nemīl ka viņus Iepazīst ( patiesībā)...
Bieži vien viņi paši sevi Nemīl...un tad kad saprot ,ka Otrs viņus ir Izpratis-sāk nemīlēt arī Otru.
Lielākā mūsu kļūda ir ticēt,ka piedodot Otram "sīkumus",mēs spēsim saglabāt kopējo Ilūziju. :)
Bet, tā nenotiek.

2026-01-17 19:24

straume22: Meklējot savu ideālo dvēseles cilvēku, ir svarīgi veikt apzinātus pasākumus, lai palielinātu iespēju atrast ĪSTO.
Bieži mēs tik ļoti nepazīstam sevi, ka ķeram visu, kas gadās ceļā, un pēc tam jūtamies nelaimīgi.
Tāpēc, ja vēlaties atrast savu cilvēku, kļūstat par to! Ko Jūs izstarojat, to arī pievelkat:)

2026-01-17 19:45

lapsene0306: Cik tādu cilvēku ir palicis, kuriem var uzticēties, kuri sapratīs, nepievils, neņirgāsies par otru. Var jau teikt, ka jāatrod pareizais, bet tā atklāti cik ir tādu, kuri vispār ir izjutuši īstu mīlestību pret otru? Pat nezina kādas ir tās sajūtas. Skaisti un pareizi varam uzrakstīt kādām tām vajadzētu būt, bet dzīvē notiek reti kā grāmatā.

2026-01-17 19:42

Pārējos 6 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.