Ja neiederies

Ja neiederies šajā pasaules kārtībā... Ja Tevi bieži nesaprot... Ja aiz murugas aprunā, apsmej... Ļoti iespējams, te ir iemesls nevis bēdām, bet priekam, tāpēc, ka esi savādāks cilvēks, un arī nevajag censties būt kā visi.

Savulaik atceros sevi, kad centos sevi lauzt, iederēties un darīt lietas, kuras dara citi... It kā ierastas lietas, normālas lietas... Taču manī bija ievērojams diskomforts... Dzīvē mainījās apstākļi, es tiku izņemts no vides, kurā centos būt līdzīgs... Un es sajutos labi. Es sapratu, ka līdz tam dzīvoju nepareizi, cenšoties iedērēties, darīju līdz tam nepareizas lietas, kuras nenes nedz mieru dvēselē, nedz labumu kā savādāk...

Šī pasaule nav labākā vieta, kur dzīvot... Tās kārtība nav cilvēkam par labu domāta. To mīlēt nav vērts... Vēl mazāk ir vērts censties tajā iederēties, būt kā citi, atbilst šīs vides mākslīgiem standartiem. Tas nenozīmē, ka nav jādzīvo. Tas nozīmē, ka pasaulei nav jāseko!

Dzīves mērķis

Eņģeļu grāmatas

citi ieraksti sajuti_celu d-grāmatā (~12)

Komentāri

jozolsen: Katrā dzīves periodā uz notikumiem skaties ar savādākām acīm -prātu..Bērns, skola, jaunība, briedums..
Galvenais, lai nenobrūk personīgā programatūra..

2026-01-08 19:48

Sanija_: Citas pasaules kur dzīvot nav, tādēļ jāpieņem apstākļi tādi kā ir. Es mīlu savu dzīvi un piekrītu jozolsenam, ka katrā dzīves periodā skaties citām acīm. Ja briedumā esi saglabājis spēju aizrautīgi smieties, pamanīt visas tās lietiņas, kas dzīvi dara jauku un interesantu, tad nav runa par iederēšanos, bet gan būt pašam.

2026-01-08 20:28

sajuti_celu: dzēsts 2026-01-09 05:10

sajuti_celu: Manuprāt vietā būtu jautājums par to, kādu iemeslu dēļ liela daļa cilvēku ar gadiem savādāk redz šo dzīvi. Vai tas ir tikai briedums? Es domāju, ka tam par iemeslu ir arī tas, ka cilvēks, laikam ejot, tik ļoti cenšas pielāgoties pasaulei, ka zaudē sevi un izšķirtspēju par to, kas ir pareizi un kas - nē. Un tad runas par to, ka cilvēkam jābūt pašam, ir vairs tikai runas.

Ja paskatās uz visdažādākajām jomām, tad izcilību sasniedz bieži vien tieši tie cilvēki, kuri nav zaudējuši sevi, savu spēju atšķirt, un tāpēc viņi bieži vien domā ārpus ierastiem rāmjiem, nestandarti pasaules acīs. Viņi nav ne vunderkindi, ne pārcilvēki: viņi tikai dzird dvēseli, sirdi, kas šīs pasaules acīs nekotējās, nav saprotams un bieži vien pat tiek izsmiets.Tad rodas šedevri uz ledus.

2026-01-09 05:16

Sanija_: Dzīves laikā, ejot cauri pieredzei un gūstot mācības, mēs augam attīstībā un tas arī ir tas, kādēļ katrā dzīves periodā skatāmies citām acīm. Un kaut kādā brīdi izaugam arī no rāmjiem. Ne visi, protams.

2026-01-09 09:53

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.