Ziemassvētku brīnums.

Zinu, neizklausās jau mana vaimanāšana labi, bet sirds ir pilna un viss gāžas pāri lūpām. Esmu izmēģinājusi gan šā, gan tā, bet nestrādā. Saka vajagot iet uz kapsētu tur esot laba vieta, lai iepazītos. Daudz jau gan ziemas laikā pa kapsētu kāds staigā, ātri aizdedzina svecīti un pazūd, nepaspēju nemaz kārtīgi apskatīt. Izdomāju rudenī braukt ekskursijā, atkal garām, divi vīrieši, bet ar sievām. Draudzene pierunāja braukt uz peldbaseinu, tur jau varot kārtīgi apskatīt tos vīriešus, pasēdēt pat pirtī uz vienas lāviņas. Pirtī tāda sutoņa, ka īsti nevar saskatīt kas uz lāviņas sēž. Centos izrādīt sevi baseinā, bet visi tikai skatās uz draudzeni Valentīnu, tieviņa, gracioza. Nu ko es varu, peldu kā ronis, ūdens līmenis iet pāri baseina malām. Nupat piektdien aizgājām ar draudzeni uz balli, nu atkal pavisam švaki. Visiem brīvajiem pie elkoņa jau kāda iekrampējusies un nelaiž vaļā, tura stingri ciet. Tad nu nolēmu, ka vairs nemeklēšu, labāk gaidīšu Ziemassvētku brīnumu, tas būs reālāks.