Zinu

"Zinu, esmu dīvaina. Daudzi cilvēki man to jau sen saka.

Varbūt tā ir taisnība. Un tas ir labi.

Es atvairu ilūzijas, pirms vārdiem ieklausos savā sestajā maņā, vēroju uzvedību, izpētu starp rindām.

Zinu, kā mīlēt, to neatzīstot, zinu, kā aiziet, neizdodot ne skaņas.

Uz visiem laikiem aizveru durvis, neienīstot.

Atstāju mirkļus tiem, kas vēlas sēdēt man blakus, lai ieklausītos jūrā, nebaidoties no vēja un smiltīm acīs. Nekavējos dzīvēs, kurās neatpazīstu savus apvāršņus, bet cienu tās līdz pat glāstīšanai.

Man patīk būt dīvainai. Tas nozīmē nebūt tādai kā cilvēki, par kuriem nekad nevēlēšos kļūt.

Zinu, ka varu būt jūra."

/Nataša Di Berardino/

Es nebaidos būt atšķirīga un man ir mazsvarīgs citu viedoklis par to, kādai būt ir pareizi.

Es nebaidos aizstāvēt vājāko, ja arī neviens cits to nedarīs.

Es nebaidos no vilkiem, jo zinu, ka cilvēki spēj būt nežēlīgāki.

Es ticu tikai sev un savai intuīcijai, jo zinu, ka melu ir pilna pasaule.

Es ticu, ka godīgums cilvēciskās attiecībās uz Zemes nav izzudis.

Es ticu, ka iespējamas attiecības starp vīrieti un sievieti, kur viens otru papildinot, skats uz nākotni ir vienā virzienā.