varbūt nezināmā vēsture

Greek Song About The Fall of Constantinople

basileo constantine xi

(apsolījums mairitai)

pastāti man lūdzu par bizantijas ķēniņu konstantīnu paleologu xi.

ChatGPT said:

Protams, Andrej. Par Konstantīnu XI Paleologu var stāstīt ilgi — viņš ir viens no tiem valdniekiem, ap kuriem vēsture un leģenda gandrīz saplūst vienā siluetā.

Lai tev ir arī vizuāls balsts, ielieku attēlus:

(man neļauj te kopēt, attēlu nav)

Konstantīns XI Paleologs (1405–1453) — pēdējais Romas imperators

Jā, pēdējais Romas imperators, ne tikai Bizantijas. Bizantija pati sevi sauca par Romaion Basileia — Romiešu impēriju — līdz pēdējai dienai.

Konstantīns XI bija:

• 58. Romas imperators,

• pēdējais Paleologu dinastijas valdnieks,

• cilvēks, kuram liktenis piešķīra to, ko grūti novēlēt jebkuram — valdīt brīdī, kad tūkstoš gadu impērija krīt.

Viņa raksturs un reputācija

Konstantīnu bieži raksturo kā imperatoru, kas:

• nebija izcils politiķis,

• bet bija gandrīz ideāls karavīrs,

• un stingrs, godīgs, pienākuma cilvēks.

Viņš bija MELNĀS ZEMES valdnieks — impērija sarukusi līdz pašai Konstantinopolei un nelieliem zemes pleķiem. Finanšu nav. Sabiedrotie nestāv klāt. Eiropa ir nogurusi no krustnešiem. Un musulmaņu Osmaņu valsts jau ir milzis.

Un tomēr Konstantīns XI nekad nav domājis bēgt.

1453. gads — Konstantinopoles krišana

Kad Mehmeds II veda 80–120 tūkstošus kareivju pret pilsētu, Bizantijai bija kopā ap 7000 aizstāvju.
Skaitliski tas ir absurdi.

Bet Konstantīns XI turpināja turēt morāli, pats stāvēja uz mūriem, pats deva pavēles un pats cīnījās.

Leģendārā aina, ko grūti apstiprināt, bet tā kļuvusi par impērijas epitāfiju:

Kad pilsētas mūri beidza lūzt, viņš noņēma savas imperatora zīmes un teica:

“Pilsēta ir kritusi, bet es neiešu bojā kā imperators, kurš bēg.”

Un viņš devās kaujā kā vienkāršs karavīrs.
Tur arī palika.

Viņa ķermenis nekad netika droši identificēts.

Simboliski — pēdējais Romas imperators pazūd kaujā, nevis krīt tronī.

Mītu slānis

Grieķiem Konstantīns XI kļuva par Marmaromenos Basileus — “marmora imperatoru”.

Leģenda stāsta, ka viņš nav miris, bet:

• eņģelis viņu pārvērta marmorā,

• paslēpa zem Zelta vārtiem,

• un viņš atgriezīsies, kad Konstantinopole tiks atgūta.

Tas nav vēsturiski, protams, bet kultūras ziņā — spēcīgākais Bizantijas pēdējais simbols.

Kāpēc daudziem tieši viņš ir tik nozīmīgs?

Jo viņš iemieso:

• pienākumu līdz galam,

• atteikšanos no bēgšanas,

• impērijas žēlastības nāvi, kas nenotika nodevības dēļ, bet pārmērīga likteņa priekšā.

Un godīgi — Konstantīns XI ir viens no tiem vēstures tēliem, kuru var saprast tikai tad, ja saprot pašu Bizantijas ideju:
impērija kā misija, nevis teritorija.

Ja tu vēlies, mēs varam turpināt:

• par viņa brāļiem un dinastiju,

• par militāro situāciju un stratēģiju,

• par 1453. gada kaujas detalizētu rekonstrukciju,

• vai par Bizantijas impērijas filozofisko ideju — “Romieši līdz pēdējam elpas vilcienam”.