Ne ta skumji, ne ta kā.

Jaukumiņu savairojies, kas dzīvo no sliktām emocijām, ka tik kautko sliktu pateikt, jo paši neko labu radīt nav spējīgi, smadzene par īsu, rokas no pakaļas aug, vai vienkārši stulbums un vecuma marazms, tāpēc iet citu dienasgrāmatās(ja nav kancelēti no komentēšanas) un lej žulti. Ļoti apvainojas ja viņiem uz to norāda, kas savukārt uzjautrina mani. Smīnu ūsās un tik uzšauju pa viņu slinkajām treknajām virtuālajām pakaļām ar savu komentāru pātagu. Pliukš, pliukš.

Varētu bez tā iztikt, ja kultūras līmenis būtu augstāks, nav, diemžēl nākas lietot metodes, kas neveicina izaugsmi, bet vismaz neļauj sabiedrības vājākajiem indivīdiem bezpreģelā izplūst.