Pavasaris ziemā.

Pēc savas štruntīgās pieredzes, kur meklēju ``princi``, bet atradu tikai aku urbēju, nolēmu vairs neko nemeklēt. Ja neko, tad neko. Mazliet jau tagad neērti, ka sāku pārdomāt un izmēģināt to laimi vēlreiz. Gadi nākuši klāt, kuri dara savu, bet sirds vēl grib kādu stiķi, niķi pastrādāt. Skrūves arī vēl savā vietā, nav vēl atskrūvējušās. Te jau gan viens prātvēders saka, ka nav ko maisīties jaunajiem pa kājām un viņiem traucēt. Nolēmu nemaisīties, lai nekauninātu kāds vai kāda par manu veca cilvēka trakumu. Vai nu būšu sliktāka par citām, uztaisīju profilu , kur esmu mazliet jaunāka, liku draudzenei mani nobildēt no muguras puses, nomainīju dzīvesvietu. Tagad tikai atliks gaidīt un izdomāt savas dzīves leģendu balstoties uz vīriešu vēlmēm. Gan jau kāds iekritīs, tad gan striķi tam kaklā un stingri turēšu ciet. Būšu mīļa un maiga ar siltu zāļu tēju dzirdīšu un šūpuļdziesmas dziedāšu. Pavasaris ziemā.