Par emigrācijas latviešu literatūru

Lapsas ierakstā pārpublicētajā foto redzams tiešām Anšlava Eglīša teksts, nevis tikai "viņam piedēvēts".

Minēto citātu jaunībā biju izrakstījusi savā kladē. Tas tika ņemts no tā saucamā samizdat-a brošūriņas: ar rakstāmmašīnu caur koppapīru tika vairākos eksemplāros pārdrukāti darbi, ko krievu laikā neviena izdevniecība nedrukātu. Tāds bija gan Eglītis, gan Solžeņicins un vēl citi. Starp citu, nav taisnība, ka Eglītis nesarakstījās ne ar vienu padlatvijā dzīvojošo; ar manu tēvabrāli viņi šad tad apmainījās vēstulēm, un caur cilvēkiem atsūtīja dažu labu savu emigrācijā sarakstīto darbu.

Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka Ievas Strukas grāmatā par Anšlavu Eglīti "Par skaisto un aplamo dzīvi" arī šis citāts ir izlasāms. Isti vairs nezinu, kurās mājās šī grāmata man glabājas, līdz ar to nevaru tik fiksi atšķirt un nodemonstrēt.