Rinda pie ārsta

"...neticēju savam ausim, kad man piedavaja Emergency zobarstu pec 30 min. Prasija, vai paspesu "

Šī citāta autors laikam kļuvis par manu mūzu (vai varbūt mūzi), jo jau vairākkārt devis iedvesmu maniem topikiem. Šoreiz abi ar Sīko.

Otrdiena. Brīvdiena. Beidzot saņemos, lai tomēr pierakstītos savā poliklīnikā pie tramatologa. Vairāk kā pusgadu gaidītais moments, ka viss beigsies pats no sevis, tā arī nav pienācis, savukārt draugu un paziņu runas par to, ka, tā turpinot, varu beigt dzīvi uz kruķiem, maigi izsakoties, neiedvesmo. Nosūtījumu pie speciālista un uz rentgenu ģimenes dakterīte izrakstīja jau pasen, tāpēc droši zvanu. Dzirdētais, ka pieraksts šobrīd iet uz nākamā gada februāri, patiesībā ir pat ļoti iedvesmojošs, jo tas tomēr ir mazāk kā nu jau aizvadītais pusgads. Nemaz nerunājot par visiem tiem šausmu stāstiem par rindām pie speciālista vairāku gadu garumā, tāpēc priecīgi piekrītu.

Neilgas pārdomas, un sāku meklēt, kur šādi speciālisti vēl mitinās, atrodu, sazvanu, un jā, bingo! "nieka" 70 eur un pieraksts jau pēc 2 nedēļām.

Kā atbildīgs cilvēks atkal zvanu uz savu poliklīniku, lai atteiktu savu februāra vizīti, un te darbiniece man saka - Tikko atteica vizīti pie daktera šodien 9:45. Vai nevēlaties pierakstīties un atnākt? Paspēsiet?

Paskatos uz pulksteni - 9:20, paskatos uz sevi - halātiņš. Pluss - zobi jau iztīrīti, mīnuss - a līdz dakterīšiem ta 17 km... Tad salieku svaru kausos 20 min un 3 mēnešus un piekrītu. Pabrīdinu reģistratori, ka "varbūt kādu minūti kavēšu". Kaut kā tak jāparvar tie 17 km...

Kosmiskā tempā saģērbos, sataisījos, mašīnā iekšā un aiziet... tas retais gadījums, kad iznesos cauri pilsētai ar 65, un tālāk ... (neteikšu). Mērfijs, protams, nesnauž, jo pusceļā priekšā aiz fūres braucoša karavāna no kādiem 8 autiņiem...

Reģistratūrā ieskrēju precīzi 9:45. Pluss - rindas nekādas, mīnuss - reģistratorītes iegrimušas jaukā sarunā un neliekas par mani nezinis. 2 minūtes pagaidīju, tad sarunu ar atvainošanos pārtraucu, sakārtojām papīru un naudas lietas, aiznesos meklēt kabinetu, un ar 6 min nokavēšanos ienesos kabinetā.

Tā, lūk! Pusstunda un 1 minūte no zvana līdz kabinetam. Brīnumi tomēr notiek.

Tas nekas, ka pirms tam bija jāuztaisa rentgens, kas man steigā vispār bija izskrējis no prāta. Dakters labāk par mani saprata, kas noticis, izrakstīja smērīti, tabletītes (izmaksas nenosaukšu), un, lai nekavētu laiku līdz februārim, sarunājām vēlreiz tikties pēc 2 nedēļām tajā vietā, kur rindu jau aizsitu.

Ieteikums. Ja gadās brīvdiena un jums ir pieraksts pie dakterīšiem tālā nākotnē, pamēģiniet sazināties ar reģistratūru, - pastāv iespēja, ka kāds tajā dienā vizīti ir atteicis, un jums tiek dota iespēja tikt pie dakterīšiem daudz ātrāk.