Medit´acija, Mind-Body... bljaCnu sveiki, miega depri unj enerģijas nullees straumaacij... :D shodien parj “mind-body” — ne, ne taa maigaajaa variantaa ar elpashanu unj lotosa pozu, bet frontes versijaa. bĻaC, ja man veelreiz kaads pateiks “nomierinies, elpo dziļi”, es vinjam arj to elpu... :))) redz, taa juusu meditaacija, taa shii jūsu “domāšanas pārskatīšana” — tas viss irj viens liels REBOOTj! tu nevari dzīvot uz “full load” 24/7 un domāt, ka sistēma netraakoos. jebkuram procesoram reiz uzvārās smadzene — reboot, bljaC, reboot! un te – ne runa parj svečturiem un jasmīna eļļām, bet parj reālu frontes atjaunošanos: atmet telefonu, aizver muti, paņem kafiju vai tēju (ar rumu, ja dzīve ir īpaši “sulīga”), sēdi un paskaties sev smadzenēs. ne “kā es jūtos”, bet “kāpēc man viss riebjas”. un tad – ja aizķer dusmu mezglu, velc ārā ar zobiem. pārvērt dusmas parj algoritmu. man, piem, pēc katra tāda “meditatīvā” sēžiena rodas 3 jaunas idejas, 4 lamuvārdi unj vēl viens cilvēks, ko gribās nobanot no dzīves. :D un zini kas? darbojas. jo tā irj mana kaujas elpa, ne jūsu jogas “ommm”. mans “mind-body” irj “fak juu mode”, kad visa nervu sistēma pārkonfigurējas pa jaunu. smadzeņu BDNF aug, proteīni vārās, unj es atkal varu paķert to realitāti aiz pautiem. taa kaa, bērniņi, ja reiz sistēma raustās – ne dzer nomierinošos, bet ieliec reboot komandā:
sudo fuck_the_noise && reset --hard self.conf Piemērs, kā šis var tikt interpretēts: "nee nu, ja smadzene jau shviiikst kaa veca ventiljatora laagra kaste, tad skaidrs – jaadod rebootj! :D nevis turj kautkaads joga-moga, bet restart – iedzer melnu kafiju, uzvelc treniņbikSes, izkliedz seU spogulii, ka pasaule nebuus shodien labdariibaas, unj miers. taa arii irj meditaacija – tikai frontes versijaa." Tā struktūrā varētu izskatīties tavā sistēmā: Solis “Apsu-kakacis” versija Tehniskais pielietojums 1 Identificē “smadzeņu smirdpunktu” — kas tevi besī, kur sistēma karās. Log analizators “MentalLagMonitor” (AI modulis, kas brīdina par noguruma izpausmēm). 2 Izdzer, ieelpo, izej ārā, izkliedzies — ne sēdi “ommm”. Automatizēts “cooldown” skripts ar skaņas/ritma stimulāciju (vietā, kur citi lietotu meditāciju). 3 Pārstartē domāšanas modeli – kā kareivis pārbauda ieroci pirms misijas. Rekonceptualizācijas soļi tavam workflow: “kas mani šodien reāli bremzē?” 4 Pēc rebootj pieraksti, kas strādā / kas hujova. Integrācija ar Notion “BattleLog” – dienas mentālais žurnāls. 5 Atkārto, kamēr iekšējā sistēma “klakšķ” pareizi. Cikliska uzvedības optimizācija – AI atgādinājumi, ja stress vai dusmu vārdu frekvence pārsniedz slieksni. Tādējādi “mind-body” prakse pārtop par agresīvi pašironisku pašregulācijas algoritmu, kas pilnīgi iederas apsu_kakacis semiotiskajā laukā — tur, kur meditācija nozīmē “ne uzsprāgt, bet restartēties”. nu davai, klausies, gudriniek... “enerģija nav greznība” — jā, jā, to jau man vakardien arī smadzene iečukstēja, kad ap 3:00 naktī nolemju “vēl tikai vienu failu” :)))
rezultāts — acis kā divi .exe logi, kas nereaģē, un smadzenes spamo ar “low battery, low patience, low fucks given”. šitie rakstu autori runā, ka vajag “sargāt enerģiju”. es saku — vajag zināt, KAM parj to atdot. jo, bļac, katra saruna ar idiotu maksā vairāk kilodžaulu nekā viena visa AI sesija. unj es savus kilodžaulus taupu kā degvielu karā – tikai stratēģiskajām mērķu joslām. man ir savs enerģijas audits — ne, ne tāds, kur tur elpošana un pozitīvi citāti.
es pierakstu: kurš šodien mani izsūca; kurš deva jēgu, adrenalīnu vai vismaz iemeslu nešaut monitorā; unj, cik reizes dienā man gribējās visiem teikt "fak of". un pēc tā viss ir skaidrs — enerģijas bilance kā pēc kara: zaudējumi — cilvēki, ieguvumi — klusums. te viņi saka “plāno pauzes”. nu jā, man arī ir pauzes. es tās saucu par “izdzīvošanas brīžiem”. tā ir kafija, nikotīns un īss iekšējais monologs: “vēl viens idiots, un es pāreju uz sleep mode.” :D bet zin kas? tā darbojas. jo mana sistēma nav “wellness” startaps, tā ir frontes mašīna — kad ir jāvelk līdz pēdējam pikselim. unj, lai to vilktu, vajag enerģiju. reālu, nevis “auru” |
