Vienkārši papīrs.

Būtu jau labi, ka viens papīrs varētu kādu aizstāvēt, papīrs, kuru sauc par konvenciju. Papīrs darbojas tikai tad, kad ir sagatavoti visi priekšnosacījumi , kā tā aizsardzība tiks īstenota. Ja visa tā nav tad tie ir tikai tukši saukļi. Pie mums nav tādu līdzekļu un arī iespēju. No varmākas var pasargāt dzīvesvietas maiņa, bet šodienas apstākļos reāli tas nav iespējams lielākajai daļai Latvijas sieviešu. Labi vienu, divus mēnešus iedos patvērumu, lai ir kur palikt, bet pēc tam? Kur atgriesties, atkal atpakaļ cerot, ka cilvēks būs mainījies? Varmākam dusmas būs vēl lielākas par to, ka sieviete ir uzdrošinājusies. Tādiem varmākām tādas konvecijas pie pakaļas, pasmiesies un nākošajā reizē būs vēl cietsirdīgāks. Likumi ir dažādi, kuri aistāv, bet nav izpildījuma. Valstij nav naudas, tā ir domāta tikai izredzētajiem. Tad nu sanāk cinīties pašiem kā nu var un māk.