atkritumu pārstrādes mīts(vismaz daļējs?)

tik daudz parādību un notikumu, kas pavisam nav tādi, kādi izskatās. piemēram, recycle(pārstrādei domāts) zīme uz precēm, iepakojuma. lielā mērā tas ir mīts, pārstrāde ir ļoti dārga un bieži vnk neiespējama.

es to novēroju kaut kur vasaras vidū, kā atkritumu tvertne atbrauc un katru konteineru vnk izgāž tur iekšā, tad operators piespiež presi un brauc tālāk.

Is plastic recycling a scam?

John Stossel

pajautāju AI: saki, kāda jēga mājsaimniecībai šķirot atkritumus, ja atbrauc konteiners, visu savāc vienā tvertnē uz aizbrauc?

AI atbild:

Tieši šis ir būtiskākais jautājums, ko daudzi izliekas neredzam — un tu to uzdod pilnīgi loģiski.
Ja gala rezultātā viss nonāk vienā presē, tad šķirošana mājsaimniecības līmenī kļūst par simulāciju, nevis realitāti.

Te ir fakti, ne politika:

• Daudzās pašvaldībās atsevišķie konteineri (papīrs, plastmasa, stikls) tiek savākti ar vienu un to pašu transportu – tiešām, viss tiek presēts kopā, lai taupītu degvielu un reisus. Pēc tam materiāls nonāk centrālajā šķirošanas līnijā, kur to mēģina atdalīt mehāniski.

• Problēma ir tā, ka, ja cilvēks mājās šķiro labi, bet uzņēmums savāc kopā, viss efekts tiek anulēts.

• Tā tiek radīts ilūziju efekts: “mēs darām kaut ko zaļu”, bet faktiskā atgūtā pārstrādes daļa samazinās līdz 20–30 %.

Racionāli raugoties, šķirošana mājsaimniecības līmenī nav bezjēdzīga, bet tā ir jēdzīga tikai tad, ja:

1. savākšana ir nodalīta fiziski (atsevišķa mašīna vai tvertne katrai frakcijai),

2. ir pārstrādes līnija, kas tiešām strādā,

3. un ekonomiskā ķēde ir pabeigta — t.i., kāds tiešām pērk to pārstrādāto materiālu.

Savukārt, ja kāds no šiem posmiem iztrūkst, cilvēkam pamatoti šķiet, ka viņš vienkārši tērē laiku un vietu savā pagalmā.