gudra saruna par pašaisardzību

dabasmiilis: Cik tur tai sievietei spēka, kur nu vēl kaujas situācijā trāpīt pa punktiem, labi ja ar celīti tiks klāt olām un precīzi trāpīs, ja šis salieksies, tad ar to pašu celīti vēl var pa galvu - un pat tas priekš sievietes var būt par sarežģītu.
Tā bļaušana arī, ja vēl cilvēkos, tad var trokšņot, bet ja nedaudz nostāk, piemēram, kādā klusākā šķērsielā, varmāka var gribēt ātrāk apklusināt kliedzēju, cits vispār var stresa stāvoklī pazaudēt galvu un kļūt daudz agresīvāks, nekā būtu bijis.

Efektīvāk izspēlēt - Mednieks un Medījums, izlikties par medījumu un pārliecināt varmāku, ka esi medījums, esi pakļauts, ka mednieks ir noteicējs, un tad izdevīgā brīdī pagriezt visu kājām gaisā - medījums kļūst par mednieku, bet pašpasludinātais mednieks ir šokā - nupat visu kontrolēja, bet pēkšņi pārsteiguma efekts, pats kļuvis par medījumu, kamēr viņš apjēdz, kas noticis, ar to var būt pietiekami, lai situāciju atrisinātu... Iedomātie mednieki bieži vien ir ļoti bailīgi un vāji iekšēji.

Es gan neieteiktu sievietei iet tuvcīņā, pat ja pretinieks izskatās pēc nīkuļa, tas var tikai nokaitināt agresoru, vīrietim ar savu spēku viss izskatās vienkārši, iedošu tur un tur un miers mājās, uzbrucējs būs ziņu saņēmis...

Bēgšana un ķērkšana priekš sievietes varētu būt efektīvākais. Atkarīgs no situācijas un no uzbrucēja, cits vairīsies no trokšņa un ņems pēdu, bet cits izdomās apklusināt - kļūs agresīvāks!