Mums pašiem. Bērnībā bija vecmāmiņas, mācījāmies daudzas lietas no viņām. Protams arī mamma daudz mums iemācīja, kā mums darīt, kā pareizi jāuzvedās, ko drīkst darīt un ko nedrīkst. Tad nu man iešāvās galvā ķecerīga doma, oho mums ir sava `` virsmāte``, kura mūs turpina audzināt. Nav jau slikti varbūt kādam tas arī noder, bet tomēr mēs jau sen esam izauguši. Katrs esam ar savām kurpēm nostaigājuši garus dzīves ceļus. Nevar taču iekāpt otra kurpēs, lai saprastu kāds ceļš ar tām ir noiets. Mēs visi kļūdāmies un no kļūdām mācāmies, daudzas lietas vairs nevaram izmainīt, bet, ja nekļūdītos tad arī neko neiemācītos. Jāmācās mums pašiem. |
