Tipiska Pasaka ar tipiskām laimīgām beigām*** Netraciniet mani, man drīz nebūs kur slēpt līķus. *** Samaksāju nodokļus un tagad mierīgi guļu uz soliņiem, pagrabos un stacijas uzgaidāmajās telpās. *** UgunskuraKurinātājs, 04-08-2020 12:52 Visvarim bija neizturama dzīve.
Viņu vienmēr visi grūstīja, sita ar vāku, apmetāja ar dažādiem mēsliem, neviens neieredzēja, neviens pat negribēja pastaigāties, kur nu vēl draudzēties. Jo īpaši mājas tēvs Boriss, kas bieži vien vakaros, kad sieva  Zinaīda neskatījās pa logu, pagalmā klapēja Visvari pret atkritumu tvertnes sienām, neaizmirstot arī izlamāt. Piedevām, Visvaris nelabi oda un jutās vientuļš aiz virtuves skapīša durvīm. Visvaris bija atkritumu spainis.
Un tad nāca veiksmīgā diena.
Visvaris tika aizmirsts pie miskastēm.
Tur viņu atrada Visvaldis. Vietējais bomzis - atkritumu tvertņu speciālists. Viņi iepatikās viens otram uzreiz. Visvaldis Visvari noberza un nopucēja. Un sākās jauna un laimīga dzīve. Visvaris tagad vairs nebija atkritumu spainis, bet makšķernieka spainis,  jo Visvaldis no bomža darba brīvajā laikā, bieži devās makšķerēt. Tas bija interesanti un aizraujoši - vērot noķertās zivteles, kas tevī spirinās. Borisam  gan nepaveicās . Zinaīda viņu tajā liktenīgajā dienā pieklapēja par atkritumu spaiņa pazaudēšanu. *** “Meklē skaistumu visā, ko redzi.” /Konfūcijs/ |
