Katram sava uts.

Šodien tāda brīvāka diena, varēju palasīt visādus brīnumus. Vienā vēstulē vīrietis piedāvā randiņu, bet randiņš kafejnīcā bez turpinājuma viņam neinteresējot. Visas tik gribot pasēdēt un papļurkstēt, bez seksa. Es apskaidroju situāciju, ka daudzas sievietes grib pasēdēt, padzert kafiju un novērtēt kas šis par putnu. Tad nu man atkal interesē kā tad šis iedomājas to randiņu. Saku kur tad tas sekss varētu notikt, vai pie viņa vai kur citur? Pie viņa nevarot, saku, ka pie manis arī nevar. Man jau nāk smiekli, jūtu, ka būs kaut kas interesants. Aukstumā viņš negribētu, varbūt kādā pirtiņā. Es smeju vai tad pirtiņas izīrē arī uz stundu? Es jau gan tā īsti nezinu, jo neesmu speciāliste šajā jomā. Cēlais kavalieris saka, lai es painteresējoties, tikai kaut kur tuvumā, lai nav tālu jābrauc. Jautāju vai tad šim pirtiņas īrēšanai naudas nebūs žēl? Viņš apgalvoja, ka nemaz tik skops neesot. Es apsolījos padomāt un pēc tam viņam uzrakstīt.

Vēl izvērtās vēstuļu sarakste ar cilvēku, kuru kādreiz pazinu. Tad nu nācās noklausīties lielīšanos cik viņš pieprasīts sieviešu vidū, nu gatavais mačo. Visas skrienot viņam pakaļ, sēžot patreiz uz diviem krēsliem, varot jebkurā laikā vienu no divām nomainīt. Traks var palikt klausoties tādu plātīzeru. Es taču tirgū viņu redzēju, tāds panīcis, vecs večuks. Neesmu jau arī es vairs nekāda jaunā, tā lielīties gan nav ienācis prātā, bet katram jau sava uts.