Būt vai nebūt

Kā iedomājos, ka man tagad vajadzētu kā pirms divdesmit gadiem skraidīt pa randiņiem, tā uzreiz sāk niezēt vieta no kurienes izdalās adrenalīns.

Bāri, klubi, kafejnīcas, koncerti bija protams interesanti kā pieredzes ieguve, pat vērtīgi, lai to nebūtu jāatkārto :). Neuzkāpjot kokā pie tās bļaujošās sliņķa mātītes viņu apaugļot vairāk kā vienu reizi nesanāks, tad nu kāpu augšā lejā, priekšā iekšā.

Jā, bet ko es īsti gribu. Tāds lūk ir jautājums.