tā pat

domāju, vnk parunāšu, kas uz sirds.

tu zini, kāpēc suns ir cilvēka labākais draugs? smuks un pūkains? klausa? mīl saimnieku?

nop... viņš ir tur, lai brīdinātu ciemu. ja tuvojas ienaidnieks - karavīri, zvērs, zaglis, uguns. ko tas nozīmē? šis dzīvniekis ir kalpojis kā imūnsistēma sabiedrībām.

man ir bijuši jau daudzi gadījumi, kad tu ej pa mežu, savā nodabā kaut ko domā, suns tur skraida apkārt, pķičkas dzied. prekrasna dzīve. un tad... spalvas gaisā kā ezim, ņurd, ausis un deguns un acis, viss vienā virzienā un klusi rūcieni. no vietas nahren nekustas. skatos, cik vien uzmanīgi varu, neko neredzu un nedzirdu aizdomīgu. bet viņa kaut ko rāda ar visu savu būtību, visām maņām. mežs pieklusina, nerāda tālu, tu esi itkā vatē. tāpēc cilvēks ir paļāvies medībās uz saviem suņiem, uz viņu maņām. tu uzmet siksnu, ejam tālāk, lai ir, ejam. un... nav iespējams izkustināt, lai cik spēka tev būtu. ka zemē iemets un nekustas. un skatas vienā virzienā, spalvas gaisā, rūc, bet rūc ļoti klusu kā mrrrmrrrr. un no mana skatpunkta, skatas totāla tukšumā. lai arī ir tumšs, doma ir tāda, ka laikam tur ir lielāks zvērs, kā parasti. un tas pats zvērs slēpjas, bet viņi ir viens otru pamanījuši, kur cilvēks nav.

tas ir kā līdzība tam, ko bieži šeit parmet traceram un agrāk citiem un pēc tam, kad viņa te nebūs, būs vēl kāds. svarīgi ir redzēt problēmu, saost to, pamanīt. varbūt tā nav letāla. varbūt tikai pagaidām nav krasa rezultātā. bet var kļūt. kā nodokļi, inflācija, izšķērdība.

vai ir racionāls cilvēks, kurš nezina, ka tās parādības ir kā ērces mežā? tas ir tikai laika jautājums, kad tu pamanīsi un pamanīsi, ja meklēsi. nebūs viena, būs ducis, pēc katras ilgas prombūtnes mežā. redzēt nevar. bet tu zini 100%, tās tur ir, tevi un suni gaida un būs, kad atnāksiet mājās vai redzēsi piesūkušās, kad sēdieset pie uguns. ko tu dari? tu zini, tāpēc pārbaudi, notīraties. savas drānas, sava drauga spalvu.

bet kapēc ir šis dīvainais aklums uz problēmām, kuras katrs saprātīgs cilvēks zina - sabiedrībās tādas ir?

ar bēdīgi slavenajām lidsabiedrībām, kur tikai slinkais nebūs uzvārījies un amatiņos ielicis sponsoru bērnus vai mazbērnus. kāpēc un kas rada šo negribēšanu redzēt problēmu, pat kad tā ir acīmredzama, kad nav šaubu - tur taisni tā ir un suns rūc un uz to rāda. kāpēc? lai ko sargātu? tev pat nav materiāla labuma no šo netaisnību sargāšanas? varbūt viņš kļūdas kādā detaļā, kaut ko zina krietni mazāk par likumiem. ja, visdrīzāk jā, bet rūciens ir pilnīgi pareizā virzienā.

kas būtu tev jādara? jānorāj sunis, vai jāizpēta, kas ir problēma, kāpēc tavs sargsunis rūc? kas ir ne tā? kas ir tumsā? varbūt es vnk negribu redzēt, lai arī zinu, ka problēma ir? bet ja tā, tad kāpēc strīdētos ar savu imūnsistēmu, tēlaini sakot, kas norāda uz deviāciju?

ar laiku, šī tendence kļūst uzkrītoši pamanāma. aizstāvēt visu, neskatoties ne uz ko! bet kāpēc? tas ir jautājums, kuru nevar ilgāku laiku saprast. kapēc? kāda var vispār būt ieinteresētība? priekš kam mēģināt pasargāt kaut ko, kas ir slikts pēc būtības?

tas ir labs jautājums. pareizs.