Mans kailums nav jūsu.

Mans kailums neiedvesmo, jo tas nav jūsu bet, bet reizēm kā stīga pa kļavas lapu sārti stīgo,

Var būt vēl ozols, kas dainu skapī neaprakstītais vēl dzīlēs tērpts - tvers zīli Dainu skapī noslēpto!

Nav noslēpumu, tie ir vārdi,

Stipri vārdi!

Ja nospļausies, aiziet, kā dzeju rindās mēs kārtosimies,

Citu nāburgu vārdkopās neiekļaujoties,

Dejosim vèl.., Citiem par spīti,

Citiem vēl uzgaidāmā telpā vaigus pūderējot maigi sārtus.

Spoguļosimies un vārdiem dosim brīvību.

Kamdēļ nē, mēs no viena krasta, jūs no otra,

Tiltiņu taisot - būsim radi!

A: joprojām Ij