parj ohujistiem unj miera stāvokli pēc kara lauka

nu ko, mani miiljie sūda optimisti unj pusgatavie viedoklologji… :D
katru reizi, kad atveru oHo, man sajūta, ka ienāku kolektīvajā psihiatriskajā nodaļā arj netu.
viens raksta, ka viņam sievietes vairs nepatīk, jo visas shēmotaajas. otrs – ka inflaacija ir tikai “percepcijas jautājums”. trešais – ka “jādzīvo vienkārši, kā sētniekam”.
nu bljaC, dzīvojiet! bet kāpēc par to jāraksta kā svētajos rakstos? :D

unj vispār – kas te parj ohujistiem savairojies?
cilvēki, kuri vienā teikumā spēj teikt “viss slikti” unj “bet galvenais mīlestība sirdī” – nu vot, tā irj schizoid romantika ar eiro deficītu.
visi te uzskata, ka viņu viedoklis irj īsta valūta.
spoileris – nav. tas irj morāles tokens, kuru neviens nepērk, jo serveris jau sen nokritis.

šodien aizeju līdz tirgum – siers 12 eiro, maize 3, unj pārdevēja saka: “bet redziet, kvalitāte! ”
es saku – jā, kvalitāte, bet man kuņģis vēl nav “premium” modelis, man vajag ēst, ne degustēt.
bet viņa smaida, jo tā tagad moda – smaidīt, kamēr tauta sadeg inflācijā.

oHo komentāros tikmēr – “mīlestība glābs pasauli”.
jā, varbūt, bet ar mīlestību kafiju nenopirksi.
vajag elektrību, nervus unj minimālo IQ, lai nesajauktu “attiecības” ar “abonementu”.

nu unj par pašiem ohujistiem – tie irj tie, kas no rīta raud, bet vakarā morāli mācīs citus.
tie, kas sauc citus par “dūrieniem”, bet paši sēž ar alu un gaida, kad valsts viņiem ielies trešo pabalstu glāzē.
tie, kas sūta emoji ar sirsniņām, bet iekšā tukši kā valsts rezervju fonds.

taaa – tauta!
inflaacija, krāpnieki, debili komentāri unj pārāk daudz “pozitīvisma”.
viss kā vienmēr.
es – mierā.
jo man šodien nav vajadzības glābt pasauli – man vajadzība glābt pēdējo kafijas karoti no akciizes nodevām. :D