spoGUlis

bļe nu TIEŠĀM... cik vēl reizes tas būs jāatkārto, lai beidzot k-kāds loģikas signāls aizpeld līdz pieres daivai?

REALITĀTE NAV FIZISKA.
jā, jā – dzirdi pareizi, gudrībās iemigušais!
tā nav tava pelēkā fubuka betona kāpņutelpa, ne tava zibensuzlādējamā misene, ne tviteris ar sarkano logotipu.

REALITĀTE. IR. SPOGUĻTĪKLA.

ne redzi tu pasauli. tu redzi SEVI.
jā – sevi, loh!
un tas irj vissliktākais skats, ja pats sev nepatīC.

man vakar vienā sapnī atnāca rudacaina čiepiņa no pazemes – tāda, kas šņauc kosmosu un smaida cauri acīm, ne muti.
viņa pasaka vienu lietu:

Tu neredzi realitāti, tu redzi sava sapņa spoguli.

jā, ok. forši.
bet tad pamostos – un bljA – atkal redzu tos pašus elektroprātvēderus, kas lēkā ap saules paneļiem, bet paši iekšā iriiij pilni tumsas.

tev ir riebīgi, ka pasaulē afēras?
tev besī zaļie lozungi bez smadzenēm?
tu vēm no “tīrās nākotnes”, kas smird pēc manipulācijas?

nu tad paskaties – KAS TU ESI!

ne jau soross tev to pasauli rada, ne arī čipots delfu žurnālists.
tu. jā – TU, kas sēž un raustās starp “gribu” un “bail.”
un kamēr tu esi iekšēji vainīgs, dusmīgs, sadrumstalots un bez saknēm, tikmēr arī realitāte tev rādīs afēru, čakarēšanu un sajūtu, ka “viss ir pizģec.”

šī simulācija NAV atkarīga no tavām vēlēšanām, bet no tavām vibrācijām.
un sorry, bet tās vibrē kā beigts kaķis, ja pats sev esi tukšums.

tāpēc es saku – ej ēnā.

ej tur, kur tu nelien.
ej tur, kur beidzas tv sērijas par pareizajiem un sākas saruna ar to tevi, kuru tu pats neatceries.

ja netiec tur pats – neko nedabūsi.
tur ir atslēga. tur arī durvis.

unj tas viss pārējais – politika, afēras, krīzes, vējaspārni un bļaķ...

tie ir tikai atspulgi.
no tavas paša acu dziļuma.

(C) apsu_kakacis
#izspogulēta
#ēnasstriptīzs
#patiesībāviensvienīgaismurgojums