Maizes zupa.

Skolas laikā īrēju pie vecas tantes, kura droši vien bija piedzīvojusi karu un daudz dažādas krīzes. Viņa krāja un kaltēja rupjmaizes garoziņas, galiņus, 90tos maize vēl tā nepelēja, bet sakalta cieta, ka nevarēja nogriezt. Un toreiz bija mīnus 30 barga ziemas dienā, viņa bija uzvārijusi vai uzlējusi, nezinu kā to nosaukt verdošu maizes zupu, tur bija tie maizes gabaliņi, nezinu gan vairs, vai apcepti vai kā, žāvēti āboli, rozīnes, cukurs. Tāda kā verdoša tēja vai kompots ar maizes garšu. Nu ļoti garšīgi tai aukstumā, tas bija sen un ir žēl, ka nevaru vairs paprasīt ko viņa tieši darīja un kā. Tas nebija tas tradicionālais maizes saldais.