Pārdomas pēc Līgo svētkiem.

Pārdomas un maza atskaitīte pēc Līgo svētkiem. Tikai nekritizējat tā dikti to manu rakstīšanu un runāšanu. Nav jau viegli pēc daudziem svētkiem, kuri ir bijuši man jūnijā. Galvā vēl migla danco, nevaru visu atcerēties. Mežs un papardes no manis ir patālu, un kurš tad nu tajās papardēs mani gaidīs. Var jau būt, ja uzvilktu īsus bruncīšus, matus sapītu bizītē, tad pa to tumsu un skurbuli varētu kādu apmānīt. Tikai kas to zina, tiem kuriem galvā skurbulis būs arī spēcīga rudzu vārpa. Cits nekas neatlika, kā iet oho vakara plānā. Uz manu plānu atsaucās ``burvis 1313``, bet tikai viena nelaime, man jāpaiet viņam pretim, jo braukt jau viņš nevarot. Parēķināju, ja godīgi ceļu, kurš jānoiet dala uz pusēm, tad katram jānoiet desmit kilometri. Tajās papardēs varētu satikties uz rīta pusi. Tāds variants man nederēja. Cits nekas neatlika, kā atvērt balkona durvis, lai dzirdētu mūziku kas nāca no balles vietas un ielīst savā gultiņā. Pamodos tajā brīdī no rīta, kad Cēzars pacēla savu balsi ejot rīta pastaigā. Cik jauki Līgo svētki pavadīti savā mīļajā gultiņā.