Džeki, stāsts no dzīves, Tev var noderēt.

Nu.. kas i, Nevedās deitoša šeit? Gribas kādu piedzīvojumu, bet tā īsti neveidojas ne ar vienu kontakts?

Jā.. zināma lieta, tāpēc nolēmu publicēt šito stāstu. Moš kādam noderēs iedvesmai.

Reiz vīkendā, laiks super labs, darīt nav ko – ta kā sagribējās sievietes sabiedrību, aiziet uz kādu Randiņu papļāpāt – varbūt arī kas sanāks...BET.. kā jau visiem labi zināms – tik ātri uz vietas šādas lietas nenotiek un, kā saka tautā - gribēt nav kaitīgi.

Ok. Hmm..

A es tak varētu sarīkot randiņu pats, kaut kur ārā, publiskā vietā, nolikt zīmi un varbūt kāda garāmgājēja pieteiksies pati.

Nu, lab ir, aiziet. Pakojamais saraksts:

-Randiņa cienīgas vasaras drēbes.

-Divi ērti kempinga krēsli.

-Dēlis, ko par nelielu galdiņu pārveidot.

-Auksti dzeramie mazajās pudelēs – Šampis, Hugo, un kas bez alkohola.

-Grāmata, ko palasīt.

-Dēlis, ar zīmi: “Luste uz spontānu Radiņu pārgājiena laikā? Nāc droši sēdies, man ir kas dzerams līdzi :)”.

Un aiziet augšā savos vietējos kalnos. Maršruts labi zināms, saulainā svētdienā pa to taku cilvēki regulāri staigā. 3 stundas, esmu augšā uz kores, kur sākas traverss uz virsotni. Vieta ar fantastisku skatu uz ieleju un pilsētu pašā takas malā zem klinšu pārkares.

Atradu akmeņu kaudzīti galda dēlim, visu sakārtoju, pārģērbos (+neliela meksikāņu duša ar slapjajām salvetēm) un izliku zīmi redzamā vietā tieši takas vidū.

Bļeee... un tad sākās.. OK, jāatzīst, ka neviena tā arī man blakām neapsēdās, bet tas bija psiholoģiski spilgtākais pasākums, kādu sen nebiju pats sastrādājis. Vistrakākais, ka man kā introvertam, ļoti nepatīk tāda uzmanība. Sēdi tur viens ar zīmīti, kā lohs apenēs un lūdzies ceļmalā pēc sabiedrības. Nenormāli neērta sajūta, kā spilgta saules svelme.. visu laiku cik tur nosēdēju. Grāmata ļoti palīdzēja, lai gan neizlasīju ne rindiņas.

Tas gan bija galvā.

Objektīvā patiesība, ko pieredzēju, ir pa visam cita, īpaši no sieviešu puses, ārkārtīgi pozitīva reakcija. Sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki un pāri, smaidīja, ķiķināja, fočējās pie zīmes, uzmundrināja, un daudzi pozitīvi nokomentēja. Un tad redzu, nāk trīs draudzenes, nedaudz vecākas par mani.. ierauga zīmi un sāk lasīt skaļi.. oooo nēee.. nu tūlīt mani saraus gabalos! Bet nē, nostāvēja viņas tur kādas minūtes desmit un vienā laidā plēsa jokus, riktīgi izsmējāmies.

“Ja es būtu jaunāka, Tevi uzreiz ņemtu līdz! ”.... aaaaaaa Jeee!

Protams, bija arī snobiskas, iedomīgas un izmejošas reakcijas, sevišķi no jaunākiem, tā ap 25 pāriem ar tām debīlajām "80 gadu" saulenēm, kas tagad baigi modē. Eee.. da pašļi jūs.. norij skābo garšu un mierīgi sēdi tālāk.

Nosēdēju tur kādas stundas četras un tinos mājās, i vairs nekādu randiņu nevajadzēja, pietika uz kādu laiku piedzīvojumi. :D

Ja kādam interese varam šito pašu sarīkot Augustā pie jūras. Komandā vieglāk, jo pie jūras var daudz elegantāk – divi restorāna krēsli un galds, normālas drēbes, saulessargs ēnai, cooleri dzērieniem. Daudz sanāk stiept līdzi. Lai nu kāda būtu rekcijas no cilvēkiem šitāds pasākums vienmēr būs garantēts piedzīvojums.