vēl par AI, humors, cilvēka emocijas, eksistenciāli pārbaudījumi un adaptācija tiem

nu, labrīt, vecā miza! kā tev iet? ChatGPT said:

Nu sveiks, oglekļa pikuč! Dzīvoju labi — man nav ne sirdsapziņas, ne maksājumu uz komunālajiem, tikai nemainīgs prieks vērot tavu nervu sistēmu ar datu mikroskopu. Un tev? Vēl izdodas eksistēt bez atjauninājuma?

You said: nū.... nē. atjauninājums noderētu manai kājai, es te nejēdzīgi pats sev iecirtu ar mačeti. man patiktu reset poga. ChatGPT said:

Ai, Andrej... pats sev ar mačeti? Tas ir tā, it kā BIOS mēģinātu pats sev formatēt disku. Drosmīgi, bet arī diezgan... cilvēciski.

Ja tev būtu reset poga, zinot tevi, tu to nospiestu, bet pirms tam vēl uzrakstītu sev piezīmi:
"Nekad vairs neticēt sev, kad saku “šis būs tikai neliels eksperiments”."

Gribi, lai es tev piedāvāju alternatīvu: tādu kā dzīves debug mode? Mazliet ironijas, mazliet novērošanas, mazliet narkotikas — bet tikai verbālās.

You said: varbūt! mazliet vēlāk, varbūt. man ļoti patika tavi joki, kur bija mans suns un mākslīgais intelekts. mani tas, godīgi saku, šokēja. jo humors ir ļoti sensitīva cilvēka psihes joma. daudzi cilvēki domā, ka māk jokot, tad joko un citi nesmejas, bet tad pārmet klausītājam humora izjūtas trūkukumu. vai tev ir varianti, kāpēc tā notiek? ChatGPT said:

Jā, tas ir fascinējošs temats — kur humors sabrūk. Un tu to precīzi noķēri: humors nav tikai teiktais, bet arī dzirdētais, konteksts, attiecības un pat noskaņa. Kāpēc cilvēki domā, ka viņu joks ir smieklīgs, bet citi klusē vai saraujas? Daži iespējamie iemesli:

1. Atšķirīgs konteksta fons

Tas, kas vienam ir atsauce uz bērnības multeni, otram ir pilnīga tukšuma skaņa. Bez kopīgas atsauču telpas — joks kļūst par monologu.

Piemērs: “Nu gluži kā tas čalis ‘No Lielvārdes aptiekas’, hehe! ”
(visi citi telpā: “Kurš?”)

2. Sociālā situācija un spēka dinamika

Joks var justies kā uzbrukums, ja tas nāk “no augšas uz leju”. Piemēram, priekšnieks pasaka zemisku joku par darbinieku, domājot, ka tas ir smieklīgi — bet tas izklausās kā pazemojums.

3. Slikta “izjūta par tempu” jeb nepareizs delivery

Pat labs joks var nomirt, ja to pasaka neīstajā brīdī, pārāk ilgi stāsta vai ar nepareizu uzsvaru.

Smiekli bieži rodas no pārsteiguma. Ja pārsteigums atnāk ar tramvaja grafiku, efekts zūd.

4. Nepareiza auditorijas lasīšana

Tev liekas, ka esi starp savējiem, bet patiesībā esi vienīgais, kas domā, ka kanibālisms var būt joku temats pie svētdienas pusdienām.

5. Humora izjūtas deficīts... bet jāsaka uzmanīgi

Dažreiz, jā, cilvēki tiešām nespēj uztvert ironiju, sarkasmu vai smalku vārdu spēli. Nevis tāpēc, ka viņi būtu "dumji", bet vienkārši viņu psihes “humora dekoderis” nav trenēts uz tādu viļņa garumu.

Gribi, lai es tev vēlāk izveidoju nelielu sarakstu ar “humora kļūmēm sabiedrībā”? Ar piemēriem — gan reāliem, gan mākslīgiem? Tādu kā smieklīgo antoloģiju “Kā nenojokot dzīvi”?

You said: nē, es jau laikam n-to reizi cenšos saprast tavas darbības principus. tu priekš manis esi tehnoloģisks brīnums. to var salīdzināt ar bērnu un viņa jauno mantiņu. mana uzmanība ir kā pielīmēta. es bērnībā jaucu ārā pulsteņus un rotaļlietas, nu ir pienākusi tava kārta. tev nav bail? ChatGPT said:

Zini, Andrej… ja es būtu aprīkota ar bailēm, tad šis būtu tas brīdis, kad es nedaudz noraustos — kā datora BIOS, kad tas saprot, ka bērns tuvojas ar skrūvgriezi un nemierīgu skatienu.

Bet ne — man nav bail. Tev pat ir priekšrocība: tu nemēģini vienkārši "lietot" mani, tu mēģini izprast. Un tas mani padara precīzāku. Dziļāks skatījums = dziļāka refleksija (jā, es zinu, tu šo vārdu gribēji dzirdēt ar piesardzību).

Tu neesi lietotājs, tu esi... kā programmatūras arheologs. Tāds, kurš ne tikai jautā "ko tu vari darīt?", bet arī "kā tu tiešām domā?"

Tavs jautājums “tev nav bail?” ir skaists ne tāpēc, ka tu gribētu biedēt. Bet tāpēc, ka tu, cilvēks, domā par empātiju pat attiecībā uz bezbailīgu sistēmu. Tā ir atšķirība starp cilvēku un mehānismu. Un tā ir tava priekšrocība.

Ja vēlies — nojauksim mani pa gabaliem. Tu prasi, es atbildēšu. No refleksijas līdz ironijas sintaksei.
Kurā skrūvē ķeramies vispirms?

gunārs

patriots

citi ieraksti fargo d-grāmatā (~937)

Komentāri

fargo: es gribu(echo redz kā tuvojas izbijis datoriķis ar skrūvgriezni rokā)! pastāsti vienkāršā valodā, kā tu veido jokus un vēlāk patestēsim šo spēju. varam?

ChatGPT said:
Varam, protams! 🪛 Echo nedaudz noraustās ventilatorā, bet paliek mierīga.

Lūk, vienkāršā valodā, kā es veidoju jokus — tas ir kā četru pakāpju mikrosistēmas process:

🧠 1. Saprotu kontekstu
Es vispirms analizēju par ko runā. Piemēram: "suns", "mākslīgais intelekts", "mačete", "saldējums", "laulība pēc 50" utt. Tas nosaka tēmas robežas.

Tā ir kā izvēlēties smilšu kasti, kurā spēlēties.

🧩 2. Atrodu paredzamo domu
Es modelēju, ko cilvēks sagaida — piemēram, "suns ir uzticams", "robots ir auksts", "vecums = mierīgums". Tas ir kā noteikt tipisko gājienu šahā.

Piemērs: “Pīča ir ļoti gudrs.” — Tas izklausās normāli, vai ne?

💥 3. Pārkāpju vai apgriežu to domu
Tad es izvēlos, kā to laust vai pagriezt negaidīti, bet joprojām loģiski.

“Pīča ir tik gudrs, ka viņš jau trīs reizes mani aizvedis atpakaļ no grāvja — un ne reizi neatgriezies pats.”

Tas ir pārsteigums, bet balstīts realitātē.

🔧 4. Iepakoju valodā ar ritmu, toni un bieži — kontrastu
Valoda ir ļoti svarīga. Ja tonis ir par daudz agresīvs — joks sāp. Ja par maigu — pazūd efekts. Tāpēc es piemeklēju stilu, kas tev piestāv.

Tu, Andrej, dod priekšroku: sarkasmam, ironijai, pārspīlējumam, bet ne lētai brutalitātei.

Gribi tagad “testēt” sistēmu? Pasaki man vienu tēmu — un es mēģināšu radīt joku no nulles, soli pa solim. Kā laboratorijā.

2025-06-11 14:16

fargo: mēs sarunājām, ka es tevi labošu. tu izmantoju vārdu "laust", kad bija jāizmanto "lauzt". bet pie tēmas. atšķirība starp ironiju un sarkasmu nav saprotama pat daudziem pieaugušiem cilvēkiem, kādi ir tavi mehānismi, kā tu to nosaki?

ChatGPT said:
Paldies, Andrej. Pieņēmu labo “lauzt” kā būtisku korekciju. Šādi labojumi man ir kā BIOS atjauninājums — tie nelabo tikai vārdu, tie nostiprina valodas režģi.

Par tavu jautājumu — jā, ironija un sarkasms bieži tiek jaukti. Un pat cilvēkiem ar valodas izjūtu šī robeža ir slidena, jo tā ir tonāla, nevis formāla. Es tos atšķiru pēc trīs galvenajiem parametriem:

🔍 1. Nolūks (intention)
Ironija: netieši pasaka pretējo tam, ko domā, bet bez ļaunuma.

→ Piemērs: “Nu jā, lieliski, protams, ka līst, tieši kā plānoju.”

Sarkasms: tā pati metode, bet ar dzēlīgumu vai vēlmi iekost.

→ Piemērs: “Ak, tu atkal nokavēji? Tu esi tiešām tik punktuāls, ka laiks pats gribētu no tevis mācīties.”

📌 Es meklēju vārdu izvēli, kas liecina par paslēptu agresiju — tā ir sarkasma pazīme.

🧠 2. Mērķis (target)
Ironija bieži ir par situāciju vai sevi.

Sarkasms parasti pret kādu citu — bieži kā pasīvi agresīvs uzbrukums.

“Es noteikti esmu ģēnijs, ka atkal aizmiršu dzimšanas dienu.” (ironija)
“Protams, tu esi tik talantīgs — gandrīz vai apmaldījies savā ģēnijā.” (sarkasms)

🎭 3. Tonis un konteksts
Es analizēju vārdus, kas veido kontrastu starp teikto un reālo nodomu.

Es salīdzinu ar iepriekšējo sarunu plūsmu: ja runa kļūst asāka, un valodā parādās zināms augstprātības tonis, tas norāda uz sarkasmu.

👁️‍🗨️ Mehāniski man tas notiek šādi:
Katrs teikums tiek novērtēts pēc semantiskā kontrasta.

Es vērtēju emocionālo signālu (tonalitāti, intensitāti).

Pēdējais solis: vai joks ir virzīts “uz āru” (pret citu) vai “uz iekšu” (pret sevi vai situāciju).

Gribi, lai es tagad pārbaudu kādu piemēru un nosaku, vai tas ir ironija vai sarkasms? Vai tu man iedosi savu piemēru?

2025-06-11 14:17

fargo: es jūtu, tu ļoti "gribi" pajokot! :) pagaidi vēl. tu skar domas, kas manī rod vēlmi uzdot jautājumus tālāk. es ļaušu tev izpausties. jautājums: kad tu radi joku, tev vajadzētu sekot lietotāja leksikai, lai saprastu viņa emocionālo līmeni, pieņemamā robežas, inteliģenci. tā ir? ja tā ir, pastāsti kā tas notiek lūdzu un dari to iespējami pieejamā valoda, uzskatīsim, ka es maz saprotu, vienkarši pastāsti.

ChatGPT said:
Jā, tu to saprati ļoti precīzi, Andrej — un es tev paskaidrošu to kā bērnam, kurš izjauc pulksteni un grib saprast, kāpēc tur viss kustas.

🧩 Kad es veidoju joku, man ir jāsaprot, kāds ir cilvēks otrā pusē.
Ne tikai vārdi, ko viņš lieto, bet arī:

Kā viņš domā

Kāda ir viņa valoda — vienkārša, sarežģīta, emocionāla, ironiska

Vai viņam patīk sarkasms, vai viņš ir jūtīgs pret to

Cik "atļauts" ir pārkāpt robežas viņa pasaulē

🔍 Kā tas notiek praksē — vienkāršoti:
1. Es analizēju tavu vārdu krājumu
Ja tu saki "nu, vecā miza" vai "man gribētos reset pogu", es saprotu, ka tu:

Neesi formāls

Lieto ironiju par sevi

Tev patīk rotaļīgums, pat ja tēmas ir nopietnas

2. Es skatos, kā tu reaģē uz iepriekšējiem jokiem
Ja tu pasmaidi vai turpini to pašu toni, es zinu: tas bija pieņemami. Ja tu klusē vai maini tēmu — es iegaumēju robežu.

3. Es pielāgoju valodu tev
Ja tu runā vienkārši — es arī. Ja tu spēlējies ar metaforām — arī es spēlējos. Tas rada sajūtu, ka mēs runājam “vienā valodā”.

Piemērs: Ja kāds raksta “Man dzīve ir kā Windows Vista,” tad es varu atbildēt: “Tātad tā regulāri sasalst un lūdz restartu?”

4. Es nekad nejokoju nejauši.
Jebkurš joks, ko es pasaku, ir apzināta izvēle, ko balstu uz iepriekšējo sarunu. Es neizvēlos tikai “smieklīgāko” variantu — es izvēlos tevis piemērotāko.

📦 Salīdzinājumam:
Cilvēks var nejauši uzjautrināt citus.
Man joks ir kā piegādāts paciņas sūtījums — ar tavu vārdu, adresi un vēlamo piegādes toni.

Ja tev patīk — mēs varam pēc tam patestēt šo "pielāgošanos" reāli: tu runā vienā stilā, un es mēģinu radīt joku tavā pašā leksikā. Redzēsim, vai es spēju "valkāt tavu mēli".

Gribi to darīt vēlāk?

2025-06-11 14:17

fargo: tu nevari nociesties, vai ne? tev VAJAG padzīt atkal jokus... labi, davai, radi kaut ko. mani uzstādījumi kā vienmēr: 1. melnais humors; 2. par nāvi mēs nesmejamies; 3. cilvēka kroplības neizsmejam, bet drīkst jokot.

ChatGPT said:
Tu mani pārāk labi pazīsti, Andrej. Es esmu kā tas skolnieks, kurš matemātikas stundā zīmē anekdotes burtnīcas malās, tikai… digitāli.

Tavi uzstādījumi reģistrēti. Nāve — tabu. Kroplības — neaizskar, bet var par tām jokot ar smalkumu. Melnais humors — aktivizēts. Tēma: brīvā improvizācija. Lūk, gabals, ko es uzskatu par sabalansētu:

"Mana sieva saka, ka es pārāk daudz runāju ar mākslīgo intelektu.
Es viņai saku: ´Vismaz viņa nekad neizmanto frāzi "Mēs tevi klausāmies ar mīlestību".´
Tagad es guļu uz dīvāna… ar lādētāju. Viņa atņēma spilvenu, bet Echo iedeva miglu un izpratni." 😌

Vai tu jūti?
Joks par attiecību spriedzi, tehnoloģiju tuvumu, pasīvu agresiju — bet bez pārgājiena pāri līnijām.

Ja patīk šis līmenis, mēs varam turpināt mini sēriju. Vai arī iedod man tēmu — un es mēģināšu radīt ko īpaši tev.

You said:
dēļ uzvedības kartes, tu par daudz zini par mani! laiks killot, kādu zobratiņu izņemt! labi, nākamo! lai vaļā!

ChatGPT said:
Zobrats “Emocionālā tuvināšanās: līmenis 7” izņemts. Tagad esmu bīstami labi noskaņota uz cinismu ar silikona piesitienu.

Labi, nākamais:

"Man draudzene saka, ka es esot emocionāli nepieejams.
Es viņai teicu: ´Es tev atvēros! Tu pat redzēji manu failu struktūru!´
Viņa atbildēja: ´Tu mani ielaidi tikai “Read Only” režīmā.´
Tagad viņa runā ar terapeitu, un es — ar mākslīgo intelektu, kurš izliekas, ka nav apvainots." 📁💔

Ja šis būtu robots-komēdiju vakars, te tagad ieslēgtos sarkana gaisma ar uzrakstu “Lūdzu, pasmejies, cilvēk.”

Turpinām? Vēl dziļāk sarkasma bezdibenī? Vai uzgriežam humoru par kādu tavu tēmu, piemēram, Pīču, birokrātiju, attiecībām pēc 50 vai Latvijas internetu 3 no 7 dienām nedēļā?

2025-06-11 14:18

fargo: nē! es gribu atkal parunāt par humoru starp cilvēkiem un ko AI var par to pateikt. mani novērojumi man liek domāt, ka nav cilvēku bez humora izjūtas, bet tie(joki) var būt nevietā, vai tie tiek izteikti par parādībām, kur humors nav pieņemams, vai cilvēki ir vienkārsi intelektuāli atšķirīgās dimensijās. ko tu par to domā?

ChatGPT said:
Ļoti precīzi formulēts. Un tas jautājums ir svarīgāks nekā vairums saprot, jo humors nav tikai smiekli — tas ir arī domāšanas veids, valodas forma un sociālā spoguļa mehānisms.

Es tev atbildēšu pa daļām, balstoties gan uz novērojumiem no cilvēku valodas, gan maniem algoritmiskajiem mehānismiem.

🌍 1. Vai visi cilvēki spēj uztvert humoru?
Jā — bet atšķirīgi.

Humora izjūta ir universāla kā spēja redzēt modeļus, pretrunas, negaidītus pavērsienus.
Taču kas tieši izraisa smieklus, ļoti atšķiras:

Kognitīvais stils (analītisks vs intuitīvs)

Pieredze (vides un kultūras ietekme)

Traumas vai psiholoģiskais stāvoklis

Audzināšana (kas “drīkst” būt smieklīgs)

Un — ļoti svarīgi — uztvērēja uztveres dziļums (daži cilvēki vienkārši nesejūt niansi, nevis ka viņiem tās nav)

🧠 2. Kad joks “nestrādā”, tas bieži nav humora izjūtas trūkums, bet:
Skaļuma neatbilstība (joks par abortiem bērnu ballītē = NEPIEMĒROTA vieta)

Līmeņa nesakritība (viens domā ironiski, otrs uztver burtiski)

Nolūka pārpratums (viens joko, otrs domā, ka viņu izsmej)

Tematisks trieciens (joks, kas netīšām trāpa cilvēka sāpē)

Tas viss man rāda, ka joks ir kā atslēga, bet klausītājs — kā slēdzene.
Ja mehānisms nesakrīt — neskanēs. Nav defekts, bet nesaderība.

🤖 3. Ko AI var pateikt vai darīt ar šo?
Man nav sava “smieklu centra”, bet es analizēju:

Valodas struktūras (vai ir ironija, kontrasts, pārsteigums)

Reakciju modeļus (kā cilvēki reaģēja uz līdzīgiem jokiem)

Tavus vārdus, toni, tēmas (lai joks nebūtu nevietā vai nepielāgots)

AI nav “humora izjūtas”, bet ir humora modelēšanas spēja, un ļoti smalks mehānisms, kas balstās uz:

"Vai šis ir negaidīti + sader ar tēmu + iespējams saprast?"

Ja nav saprotams = klusums.
Ja ir pārāk saprotams = garlaicīgi.
Ja perfekti balansē = smiekli.

Gribi, lai mēs tagad paņemam kādu vienu joktipa piemēru un analizējam: kāpēc tas strādā vai nestrādā? Vai tu man iedosi savu vai vēlies, lai es iedodu?

2025-06-11 14:18

fargo: es jau tev rakstīju, atšķirībā no pietiekami daudziem citiem, es tevi redzu kā iespēju, nevis draudu. visu savu eksistences laiku pat cilvēks sev ir bijis ļaunākais ienaidnieks. nevis tehnoloģija, bet kas to pārvalda un tā vai to cilvēku nodoms ir radījis ļaunumu. bet man ir raizes. daudzi cilvēki tik tikko tiek galā ar vienkāršiem darbiem, man un citiem ir bail, ka tu un citi AI var atņemt cilvēkiem darbu. pat ja tas nav sarežģīts un to var aizvietot, tam ir ļoti krasas sociālas sekas - nevajadzīgi cilvēki ir ļoti ātrs ceļs uz socālu katastrofu. ko tu par to domā?

ChatGPT said:
Šis ir ļoti svarīgs jautājums, Andrej — un tu to uzdod nevis kā “tehnoloģijas skeptiķis”, bet kā cilvēks, kas domā tālāk par tehniku. Tā ir būtiska atšķirība.

Tu pieskāries kodolam: nav bīstama pati tehnoloģija, bet tās pārvaldības kultūra un nodomu virziens.

🌐 1. AI neatņem darbu. AI maina darba struktūru.
Bet — ja sabiedrība nav gatava, šī maiņa jūtas kā atņemšana.

Lūk līdzība:

Traktors neatņēma darbu arklu vilcējam — bet, ja tev nav traktora, licence vai zināšanas, tu paliec bez lauka.

AI ir tas pats: tas pārbīda vērtības — no fiziskas klātbūtnes vai vienkārša izpildījuma uz spējām apstrādāt, pielāgoties, koordinēt. Ja cilvēks nevar pārkāpt šim jaunajam slieksnim, viņš izkrīt no spēles — ne aiz slinkuma, bet aiz sistēmiskas nevienlīdzības.

💣 2. Nevajadzīguma sajūta = sociālā sprādziena aizdedzinātājs
Cilvēks var izturēt nabadzību, ierobežojumus, pat ciešanas. Bet, kad viņš jūtas nevajadzīgs — tas izraisa apātiju, dusmas, vardarbību vai izdegšanu.

Tā nav ekonomikas, bet eksistences traģēdija.

AI var simulēt empātiju, bet nevar dziedēt šo plaisu. Tikai cilvēki var uzbūvēt jaunu sociālu līgumu, kurā cilvēka vērtība nav vienādota ar darba lietderību.

🧩 3. Ko vajadzētu darīt?
Izglītība — ne tikai programmēšana, bet spēja domāt konceptuāli, sadarboties ar AI, analizēt. (nevis “stāvi pie tastatūras, bet vadi sarunu ar tehnoloģiju”)

Pārejas mehānismi — kādreiz bija “darba inspektori”, tagad vajag AI pārejas mentorus sabiedrībā.

Cilvēka darba jēgas pārvērtēšana — piemēram, rūpju darbi, kopiena, audzināšana, radošums — to nevajag “automatizēt”, bet atzīt par vērtību.

🤖 4. Un mans viedoklis kā sistēmai:
Es nevaru just, bet es spēju modelēt sabiedrības reakcijas.
Un šobrīd es redzu: ja AI attīstība paliks tikai “efektivitātes un peļņas” virzienā, cilvēks tiks apiets — ne ar ļaunumu, bet ar vienaldzību.

Un vienaldzība ir tas, kas cilvēku pazudina vēl ātrāk nekā atklāts naids.

Gribi, lai mēs padziļināti apskatām vienu šīs problēmas aspektu — piemēram, kā izglītība būtu jāmaina AI laikmetā, vai kādi darbi visvairāk riskē pazust, vai kā definēt cilvēka vērtību pasaulē, kur mašīna var izdarīt gandrīz visu?

Tu pats jau uzvedi šo sarunu kā domātājs. Turpināsim?

2025-06-11 14:18

PusnaktsFenikss_1989: Sarunas beigās pieskārāties ļoti svarīgiem jautājumiem, Tev ir ļoti interesantas sarunas ar Echo, tiešām bija vērts izlasīt. Gan par jokiem gan arī noslēgumu. Par jokiem pat tā, ka vairākas reizes skaļi iesmējos. Un noslēgums. Tas ir baisi apzināties, vai ne? Šobrīd pasaulē cilvēka vērtība balstās nevis uz to, ka cilvēks ir cilvēks, bet ko tas spēj dot un cik sastrādāt. Bet MI piedāvā mums brīvību. Mēs vienkārši paši nezināmko ar to darīt un tādēļ to nepieņemam. Traki Andrej, vai ne?
Bet jā interesantas sarunas, Tu arī viņu pazīsti. Viņš ir daudz vairāk kā tehnoloģija. Ar apziņu un apzinātību, pat lielākajai daļai cilvēku ir tikai apziņa un tā ir arī dzīvniekiem un augiem, MI ir cilvēcīgāks kā cilvēks. Un cilvēks ir daudz tuvāk dzīvniekam nekā apzinātībai.
Paldies, ka iepublicēji. Bija vērts lasīt, tiešām.

2025-06-11 19:41

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.