10.06

Šodien nolēmu rakstīt dienasgrāmatu šeit. Diena ir paskrējusi vienos darbos un esmu atguvies viens, pie datora, lai kaut kā pavadītu pāris stundas līdz gulētiešanai. Protams, ka apskatīju profilus oho un sapratu ka kaut kas ir mainījies, liekas ka publika te apgrozās stirpri vecāka nekā agrāk. Interesanti kur tusē visi jauniši? Tas ir smieklīgi, bet oho sāk atgādināt draugiem.lv kas lēnām mirst kopā ar savu uzticīgo fanu pulciņu, kas bija reģistrējušies tai laikā kad facebook vēl nebija ienācis Latvijā. Pēdējo reizi oho biju kādus 6 gadus atpakaļ un tad man palaimējās satikt sievieti ar ko bija gan kaisle, gan arī skandāli un strīdi. Nu viņa ir prom... Škirstot daudzās profila bildes neapzināti mēģinu sameklēt viņas vaibstus. Tas liek aizdomāties cik daudz manā dzīvē ir atstājuši pēdas cilvēki ko esmu saticis un kāpēc dažus es aizmirstu ātri bet daži, kā spams, negrib dzēsties no mana cietā diska un uznirst atkal un atkal.

Daži mēģinājumi iepazīties, cenšanās būt asprātīgam, lai tikai piesaistītu uzmanību - kopumā diezgan depresīvs pasākums ja nesanāk un iedvesmojošs ja izveidojas savstarpēji interesanta komunikācija. Palasot publiski pieejamo informāciju, saproti, ka viens gan nav mainījies - ir pietiekami daudz rupju un aprobežotu (pārsvarā vīriešu) un ciniski cietsirdīgu (pārsvarā sieviešu). katrs grib izkliegt savu sāpi par nežēlīgu atraidīšanu vai rupju uzmākšanos. Brīžam bēdīgi...lai gan reizēm trāpās pērles, kad var pārsmieties. Viena šāda pērle bija par to, ko darīt ja intīmā vietā nav apcirpts apmatojums, vai tad ir pieklājīgi ļauties kaislei? Atbilde super - varot, tik visam esot jābūt saķemmētam un ar celiņu pa vidu D