nu, ij kā ar 7 eiro kompi?

sanāca? vai finālā atkal ir tā, kā es teicu? lāsts vai bonuss, bet es reti kļūdos cilvēkos. gadās, varbut man pat patiktu biežāk kļūdīties, vai vispār vismaz uz laiku nefiltrēt un ļauties notikumiem.

atbildes liecina par normālu saprātu. pat ja tās ir ievīstītas retarda konfekšpapīrā, saturs liecina pats par sevi. ar troļļiem jau ir tā, ka nav grūti nomainīt rakstīšanas stilu, ievērot izvēlēto leksiku, stilu. grūtākais ir noslēpt raksturu aiz visa tā. tas ir kā ar to saulīti te, kam muti 3x nedēļā ar terpentīnu būtu jādezinficē. nav svarīgi cik viņa nikus sataisa. tas ir ka fingerprint, vai ka AI nosaka attēla sakritību ar personu, tie ir kā punkti - atbilde, tās tonis, gramatikas stils, ko nenoslēpsi vnk aiz speciālām kļūdām. jo cilvēki neapzināti raksta noteiktā teikumu ritmā, tas izriet no paša veida, kādā tas cilvēks domā. kadam domas ir aprautas, ātras, kā spērieni, cits cilvēks ir kā daiveris savā mentālā pasaulē un iznirst tikai pēc 30 vārdiem ar punktu teikuma galā.

un ja tev kaut nedaudz piemīt novērošana, ar laiku, izveidojas tādi kā paterni, trafareti piemēroti citiem. piemēram, es nevaru atcerēties vārdus. jo kaut kādi mūsu kultūrā pieņemtie generic vārdi ka kārlis, aleksejs utt. man vispār ne ar ko neasociējas. tāpēc, man priekš visiem ir savi vārdi. bet tas dzīvē, neta pasaulē ar tās nikiem, tie ir nereti pietiekami izteiksmīgi, ka pat ļoti labi noder identifikācijai. lielais, resnais, aste, botas, kupris, brille(očko), basīts utt. es tā viņus nesaucu feisā, bet es tā viņus zinu, tas man uzreiz dod asociāciju.

tāpat te, soctīklos, cilvēks sev dod vārdu, bet man viņš ir uzvedības un valodas trafarets. un pat ja nomaina niku, ne vienmēr, bet bieži ir doma - a šitento es jau kkur esmu redzējis! un tu sāc vēl palasīt un jā... viss sakrīt. kļūdas iespēja vienmēr jāpieļauj, bet parasti nav.