Pavasaris & Mīlestība

Tur piesaulē lēnām pamostas mežs,
No ziemas atvadās saules stars.
Pret debesīm ozols zarotni pleš,
Ir puteņos rūdījies dižkoka gars.

Kad gravās jau pūpoli saulei smaida,
Tas nozīmē – atnācis brīnumu laiks.
Nes ļaudīm ticību, kas gaida,
Kad sirdis priecēs asniņš zaigs.
&
Mums acīs viena uguns spīd,
Tā, kura iet no sirds uz sirdi.
Lemts debesīm pie kājām krist,
Mēs tveram katru laimes mirkli.

Kad smaidīsi debesīm, redzēsi mani...
Kas aprakstīt var brīdi šo?
Un drošie roku pirksti tavi
Šķir dzīves lapu nākošo.

Ir ejams abiem kopīgs ceļš,
Bez otra mums vairs dzīves nav.
Mēs nespējam par to vairs klusēt,
Mūs vieno mīlestības gars.

Ak, tumsas mirkli, rūgti-saldais grēks!
Tu savienoji divus mūžam kopā.
Ir tumsai jāatkāpjas-gaismai spēks!
Nāk atkal pavasaris topā.

autors: straume22 /Dzīvā dzeja/2012/02/28