par zobeniem un ne tikai

eju vot domāju, ja man būtu vara, ko es darītu?

un nevienam nav ilūziju, no kurienes var nākt militāra... "problēma".

pirmkart, regulāra armija, lai cik vajadzīga, var tikai aizturet.

ko darīt, ko darīt...

es kā šveicē izdalītu katram pilsonim no noteikta vecuma raiflu, kartīgu modernu ieroci un munīciju, daudz! nevis zobenus.

bet ar to nepietiek. tev vajag, lai ja ne katrs partizāns potenciālais, tad to grupas būtu ar sakariem. un arī tas nav grūti, tas ne tuvu neizmaksā kā desmit modernas ļotenes. elona pavadoņi ir visur - virs latvijas, antarktīdas, visur, pavisam visur. tātad, pa šķīvim, pa ierīcei kā nokļūt no tālākā purva sazināties ar savējiem.

meža veči māk ar droniem rīkoties tā, ka nenoskatīties, tos izmanto tagad novertējumiem, skatās kā/vai upe no paliem izgājusi, kur var tikt cauri, kur apkārt apiet utt. iedod šitiem pacaniem pamata bruņojumu - automātu, labu pistoli, reizi gadā/pāris gados uz nedēļu nometnē, iemāci šaut, šaut ir jāmāk. normāls cilvēks netrāpīs sākumā no 20 metriem stumbrā. ir jāiemāca, jāparāda kā turēt rokās, kā tīrīt, kā apkopt, kā uzturēt munīciju, regulāri trenēt aci, lai trāpīt vispār varētu.

trešais, neatkarīgi no dzimuma, civilā aizsardzība, ne tikai šoferiem, bet pilnīgi visiem, bērnus ieskaitot pamata prasme sniegt pirmo palīdzību, kamēr speci ierodas, ko darīt ar to un to ievainojuma tipu. kā saglabāt vēsu galvu, kā nekrist panikā, līdz pat elpošanas vingrinājumiem.

ko bieži palaiž garām no ziemas kara starp psrs un somiju ir tas, ka zemessardzē bija visi somu vīrieši un viņi bija bruņoti pat miera laikā. regularas apmācības.

ja es būtu zemes ķēniņš, tieši tā būtu mana prioritāte. man nav iespejas aizsargāties pret nospiedošu parspēku.

tu vari veikt eksperimentu, paņem a4 lapu, pieliec pie stumbra, atej 30 metrus, paņem akmeni un tagad trāpi lapai. un tu uzreis sapratīsi, par ko es runāju. tu netrāpīsi ar akmeni stumbram no 20-30 metriem, ja nebūsi mazliet patrenējies.

ps.

saki man, kurš ir tavs ienaidnieks un kurš ir draugs.

iedomājies cilvēku, kas kaut kadu iemeslu dēļ sēž uz dupa, ir ar lieko svaru, nav darba, vai ienākumi nekādi, par sevi neerti, jo sirdsapziņa saka - nav labi un tomēr, kāds pienāk ar baltmaizītes šķēli, šokolādes batoniņu un saka: viss ir labi, nekusties, nedari neko, skat - reku tev porno kanāliņš, kad zaķi sagribas, neko nedari, es tev vēl maziņu pabalstiņu izrakstīšu, nu tā, lai tu točna nesagribētu kaut ko darīt. rekur tev ir viss, lai tu tikai turpinātu nožēlojamu eksistenci, necenties, nedari neko, turpini, es tev palīdzēšu.

cits nak klāt un sāk aiz pleciem purināt - tūliņ, tagad! celies, piecel savu dupu gaisā, ejam, izsit no ķepām fāstfūdu - ejam! nāc līdzi, tava eksistence ir nožēlojama, man ir jāaizsit tevi ārā no šī stāvokļa. nē, es nelikšos mierā, rekur kedas, velc augšā, ejam!