(vai)kāpēc sievietei jāklausa vīrieti

fargo: es esmu kompleksu nomocīts. man liekas mani nemīl un ja saka, ka mīl, tas ir tikai dēļ tā, ko varu dot. un kad paklūpu, atbalsta nebūs. izrādās tā nav. tie ir kompleksi, kuri sakņojas ļoti dziļi. un kāda daļa no tā var būt taisnība un cita daļa var nebūt.

jebkurš cilvēks ar intelektu, kas cenšas kaut ko saprast, ir spiests iedzīvoties bailēs un arī kompleksos. tie paši par sevi izriet no mēģināšanas saprast. tāds kā notiek ar bronzu - tā absūbē, bet ja patrin, notīra, tā ir laba.

un man nav nekas uzspiests, tiešām tev ir? man mēģināja uzspiest padomju kaklautu. un pie direktora sauca un vecākus un skolotāja čukstēja. instinktīvi. bez jebkādas politiskās apziņas. no kurienes tas? viena no manas dzīves labākajām pieredzēm bija ar gregoriāņu mūkiem. ģitāram vakarā pie ugunskura, svetceļojumiem, ilgām sarunam. lielāko daļu, ja ne gandrīz visu, es pavadīju klausoties, nevis strīdoties. es vēl esmu tik mazs, lai arī lielāks augumā par viņiem visiem, bet mans prāts vēl nav nobriedis pat ne tuvumā.

man neuzbāž, vairāk kā koeksistence.
vai tad tu tad nevarētu teikt, ka tev dienu un nakti uzbāžas ar gŗeku? tas nāk no visām pusēm. un kā tad viens varētu būt uzbāšanās un otrs ne?

fargo: tu man neatbildēji, vai tas ir tavs profils ar niku par kuru tev prasīju?

fargo: manis izliktais nosaukums tēmai bija kā baits, troļļošana. sadzīvot, nozīmē adaptēties, sievai klausīt vīram, vīram dzirdēt sievu un tā aust savu ceļu.